H. Andersens "Pasakas"

H. Andersens

Pasakas

Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1949

Ieraudzīju antikvāro grāmatu grupā šo un visu atcerējos. Kā nepilnu sešu gadu vecumā, nebeidzami guļot slimnīcā, ciešot no palātas biedreņu negantībām, mammas trūkuma un fiziskajiem grūtumiem, glābos šai grāmatā ar brīnišķīgajām ilustrācijām un vēl brīnišķīgākajiem vārdiem: “Viņi rakstīja ar dimanta grifelēm uz zelta tāfelēm”, “Viņa (pīle) te ir viscienīgākā, cēlusies no spaniešu cilts. Tāpēc viņa ir tik resna”, “Vistiņai bija ļoti īsas, ūsainas kājiņas, un viņu sauca par tuzīti”, “Viņš dzīvo lielās, plašās istabās un staigā melnā samta kažokā” utt. Pēdējā frāze (grāmatā gan būtu “fraze”) attiecās uz kurmi pasakā par Īkstīti, taču man melnā samta kažokā staigāja viena no vecmāmiņām, tēva māte.

Grāmata iznākusi 1949. gada rudenī, visiem skaidrs, pēc kādiem notikumiem. Atšķirībā no neskaitāmām citām tālaika grāmatām, no ideoloģijas nav ne smakas (pieļauju gan, ka varbūt kas izlaists – tā jau arī bija ierasta prakse), priekšlapā Andersena, nevis Staļina portrets. Bet tālāk – mistika. Tulkotāja vārds nav minēts, līdz ar to nav saprotams, no kādas valodas tulkots. Pieļāvu, ka varbūt “pa kluso” pārspiests kāds pirmskara izdevums, bet katrā ziņā ne 1944. gada (internetā pieejamas dažas lappuses, teksts nesakrīt ar manējo). Var jau būt, ka izejas valoda bijusi krievu, skaisto ilustrāciju autors ir kāds V. Medvedevs, bet tas vēl nav pierādījums. Baidos arī, ka redaktore R. Avēkse diez vai vairs ko paskaidros.