H. I. Rēriha "Dzīvās ētikas mācības pieraksti", 14. sējums

H. I. Rēriha

Dzīvās ētikas mācības pieraksti, 14. sējums

Vismāra–Vologda, 2012

Rērihu ģimenes radītā “Dzīvās ētikas” jeb “Agni jogas” grāmatu sērija, kas tika publicēta Parīzē un Rīgā pagājušā gadsimta starpkaru periodā, radījusi neviendabīgu, taču pārliecinātu sekotāju pulku, tomēr nekļūstot par jaunas reliģijas svētajiem rakstiem. Teksti, kas ietilpst kanoniskajā kopā, nekad nav tikuši parakstīti ar Helēnas vai Nikolaja Rēriha vārdu, netieši un brīžiem pavisam atklāti norādot, ka tie saņemti īpašā veidā no cilvēces garīgajiem skolotājiem mahatmām, konkrēti – no viena, vārdā Morija. Šī persona vai garīgā substance ir kontaktējusies arī ar Helēnu Blavatsku un citiem teosofiskās kustības dalībniekiem, taču visplašāk dokumentētas Helēnas Rērihas sarunas (automātiskās rakstības, gaišredzības vai telepātijas ceļā) ar Moriju laikā no 1920. līdz 1938. gadam. Viņas dienasgrāmatas izdotas tikai 2012. gadā un satur visnotaļ interesantas detaļas, kas skar ne vien garīgus vēstījumus cilvēcei, bet arī pavisam laicīgus padomus ikdienas lietu kārtošanā, to skaitā – par Latvijas Rēriha biedrības vadītāja un ārsta Fēliksa Lūkina nāvi 1934. gadā, viņa pēcteča izvēli, homeopātisko medikamentu piegādi Helēnas dēlam Svjatoslavam no Rīgas uz Indiju, un ieteikumus, kādus kaktusus lietot ārstēšanai, ja Lūkina receptes būs pazaudētas: “Protams, ugunīgās parādības Armagedona laikā ir īpaši bīstamas. Mēs nosūtām Lūkinam mūsu palīdzības staru. Un viņš ir atrāvies ar mūsu palīdzību un tuvumu. Atelpa būs īsa, un gars varēs turpināt savus pētījumus, kas uzsākti pie pilnas apziņas. Būtu labi saņemt visus pierakstus par medikamentiem.”