Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Johanna Sinisalo
Saules kodols
Rīga: Pētergailis, 2017
Grāmata, kas uzreiz un diezgan primitīvā veidā iesit pa smadzenēm ar sižeta līnijas pirmajiem mezgliem, bet pēc tam turpina kairināt prātu ar daudzslāņainu un aizraujošu formas eksperimentu sēriju, pārliecina ar konsekventu žanra robežu izšķīdināšanu, neļaujot lasītājam pieķerties kādam glābjošam stereotipiskam priekšstatam par to, kā būtu jālasa zinātniskā fantastika vai sociāla antiutopija. Atsauces, ietekmes un neslēpti aizguvumi pārstāstu vai citātu veidā arī padara lasīšanu par piedzīvojumu, brīžiem atvieglojot, bet brīžiem padarot to grūtāku. Tulkojusi Maima Grīnberga, un tas nozīmē, ka te atkal jārēķinās ar valodas spēli, atveidojot dažādu valodas stilistiku vairāku personāžu runā, vēstulēs, monologos, dokumentos un pseidodokumentos. Tā kā darbība notiek alternatīvajā realitātē, kas hronoloģiski atbilst mūsdienām (2016.–2017. gads), ir iespējams izbaudīt to pašu efektu, kas savulaik pārņēma, pārlasot Reja Bredberija “Marsiešu hronikas” un salīdzinot grāmatā notiekošo Marsa iekarošanu un civilizācijas bojāeju ar realitāti televīzijas ziņās un avīzēs tajos pašos gadsimtu mijas datumos. Savukārt Sinisalo mums rāda, kas varētu būt noticis ar sabiedrību pārdesmit pēckara gados, ja tā papūlētos sakārtot “dzimumu jautājumu” ar totalitārām metodēm.