Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Krista Anna Belševica
Medījot dzīvi
Rīga: Zvaigzne ABC, 2017
Jaunu cilvēku pirmajiem dzejoļu krājumiem gribas būt skaistiem. Un dramatiskiem. Un mazliet trakiem. Šim tas ir izdevies. Lai arī ideja par aizšvīkātām dzejas rindiņām kā ilustrācijām, kas iestarpinātas pa vidu “salasāmajiem” dzejoļiem, ir nedaudz nočiepta (vai neviļus atkārtojusies) no Semjona Haņina krājuma “Peldus” (2013, Orbīta), Kristas Jūlijas Kreišmanes (ak, šī daudzvārdu paaudze!) zīmētie ķēmiņi lappušu malās ir pietiekami nepretenciozi un noņem grāmatai pārlieku nopietnību vai pārgudrību, kas brīžiem dumpīgo dzeju padarītu nepiedodami komisku. Dzejniece vēl aizvien iztausta dzejas valodas piedāvātās iespējas, taču dara to godīgi un nesamāksloti, brīžiem nepamanot to skaisto, ko pašai gadījies uzrakstīt. Un dramatisko. Un mazliet trako. Apgādam un tipogrāfijai savukārt izdevies panākt patīkami taustāmu iesējumu, kas reljefiem burtiem un šķērsgriezumā vērojamu vāku kartona līmējumu dod iespēju uztvert grāmatu kā kaut ko vairāk par tekstu.