Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Fernandu Pesoa
Nemiera grāmata
Rīga: Valodu māja, 2024
Beidzot esmu sagaidījusi grāmatu, ko tik ilgi kāroju lasīt latviski, turklāt tik rūpīgi nostrādātā izdevumā: portugāļu pētnieka un redaktora Heronimo Pisarro ievads, lieliskā tulkotāja Dena Dimiņa zinīgās atsauces un komentāri, bibliogrāfija un īstam saldajam ēdienam vēl arī grāmatā apkopoto teksta fragmentu nosaukumu un pirmo rindu rādītājs gan portugāļu, gan latviešu valodā. Kā pievienotā vērtība vēl arī paša Dimiņa epilogs, lai vēl izvērstāk iepazīstinātu latviešu lasītāju ne vien ar Pesou, bet arī ar tulkotāja darba niansēm – piemēram, pamatojot ŗ, ch un ō lietošanu “Nemiera grāmatas” latviskojumā.
Kā raksta Dimiņš: “No Pesoas “Grāmatas” var daudz ko uzzināt par Portugāli pagājušā gadsimta pirmajās desmitgadēs un vēl tālākā senatnē. Tās aptvērums ir ļoti plašs, kas nozīmē, ka tā ir ilgi lasāma grāmata, un tā prasīja arī ilgāku tulkošanas un slīpēšanas darbu. Tas viss, šķiet, pieder pie lietas, jo te ir darīšana ar liela mēroga ģēniju, teju dēmonisku autoru, kuŗš raksta par skaistām un bīstamām lietām.”
Un kas gan ir visskaistākā un bīstamākā no šīm lietām? Protams, tu! hypocrite lecteur! – mon semblable, – mon frère!, kā pirmais paziņoja Bodlērs un citēja ar Pesou vienā gadā dzimušais T. S. Eliots.