Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Lai gan formāli “Orbītas” pārstāvji – Sergejs Timofejevs, Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Aleksandrs Zapoļs, Žoržs Uaļļiks, Semjons Haņins un Vladimirs Leibgams – sevi vēl aizvien dēvē par teksta grupu jeb tekstgrupu, viņu darbošanās jau sen pārsniegusi dzejas, literatūras, rakstīta un iespiesta teksta robežas. Protams, dzejnieki turpina arī rakstīt: nesen iznāca Artūra Puntes dzejoļu krājums “Jērcēnu pagasta nezāļu herbārijs”. Un grāmatas turpina krāties: sērijā “Orbītas bibliotēka” iznākuši jau pieci izdevumi, tapšanas stadijā ir vēl pāris. Pirmo pazīstamību “Orbīta” guva ar rūpīgi nostrādātiem priekšnesumiem, kuros dzeja tika saplūdināta ar mūziku. Pie dzejniekiem tas laikam gan ir retums, bet, kā jau kārtīgai grupai piedien, braucot uzstāties ārvalstīs, viņi pasākumu organizētājiem mēdz izsūtīt pat tā dēvētos “raiderus” jeb priekšnesumam nepieciešamā aprīkojuma sarakstus un specifikācijas. Taču, kā jau minēju, nu jau viņi ir izlauzušies ārpus teksta un bieži vien darbojas arī vizuālās mākslas jomā. To, ka tā nav tikai amatieriska aizraušanās vai vaļasbrīžu hobijs, apliecināja Orbītas dalība Venēcijas mākslas biennāles Latvijas laikmetīgās mākslas ekspozīcijā, bet šogad – nonākšana Purvīša balvai izvirzīto mākslinieku vidū un dalība Purvīša balvas kandidātu darbu izstādē Nacionālajā mākslas muzejā. Tāpat kā viņu muzikālos dzejas priekšnesumus un izdotās grāmatas, arī viņu darbus vizuālās mākslas jomā raksturo pārdomātība un pedantiska uzmanība pret detaļām, kas laikmetīgajā mākslā ne vienmēr ir kaut kas pašsaprotams. Reizēm pat šķiet, ka šī rūpība ir pārspīlēta, lai gan tikpat labi var sacīt, ka tāds ir Orbītas rokraksts.