Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Akira Kurosava
Asiņainais tronis, 1957
Kumonosu-jō, Akira Kurosawa
Pagājušajā gadā Šekspīra “Makbetu” ekranizēja viens no brāļiem Koeniem ar Denzelu Vašingtonu karaļa Makbeta lomā. Tā bija melnbalta, vācu ekspresionisma stilistikā ieturēta “Makbeta” versija. Kino vēsturē ir vēl arī citas labi novērtētas tā dēvētās skotu lugas adaptācijas, piemēram, leģendārā Orsona Velsa 1948. gada filma. Un tomēr, šķiet, tām visām pāri stāv Kurosavas piedāvātā ekranizācija, kas gan neseko oriģinālajam Šekspīra tekstam, bet tikai secīgi izstāsta lugas notikumus. Saskaņā ar Kurosavas stāstu Skotija ir Sengoku perioda Japāna, skotu karalis ir daimjo, bet raganas pārtapušas japāņu garos. Jā, ir arī pareģojums, slepkavība un neprāts, taču Kurosavas rokās Šekspīra personāži izspēlē daudz traģiskākus un drūmākus likteņus. Liekas, to nodrošina askētiskie No teātra elementi filmā, kad aktieri spēlē tikpat kā maskās un ar mehāniskām kustībām; Toširo Mifunes, kas atveido Makbetu jeb samuraju komandieri Vašidzu, stihiskais spēles stils un Fudzi kalna vulkāniskajās smiltīs celtās dekorācijas. Jāpiezīmē, ka tā bija arī T. S. Eliota iecienītākā filma.