Mārcis Ošiņš

B puse: Elsas Dorfmanes portretu fotogrāfija, 2016


Erols Moriss

B puse: Elsas Dorfmanes portretu fotogrāfija, 2016

The B-Side: Elsa Dorfman’s Portrait Photography, Errol Morris


“Kamera ir kā dakšiņa vai karote; tas ir rīks zupas ēšanai. Bet tā nav zupa.” Dokumentālo filmu režisora Erola Morisa filmā par šī salīdzinājuma autori, amerikāņu fotomākslinieci Elsu Dorfmani, netrūkst ne rīku, ne pašas zupas: aizrautīgus izklāstus par fotokamerām un tehniku vispirms papildina Dorfmanes uzņemtas lielizmēra Polaroid momentfotogrāfijas ar slavenu rakstnieku, mūziķu un mākslinieku portretiem un vēlāk – aizkustinoši atmiņu stāsti par fotogrāfes draudzību ar dzejnieku Alenu Ginsbergu. Citiem vārdiem sakot, filmā ir daudz dzīves un īstenības, lai gan fragmentā no Dorfmanes jaunības dienu intervijas televīzijā viņa noliedz, ka kamera spēj atspoguļot īstenību: “Pilnīgi noteikti ne. Divās minūtēs var uzņemt 20 fotogrāfiju, un tās visas ir tik atšķirīgas. Tieši tas jau man tā iet pie sirds: nekas no tā nav pa īstam.” Iespējams, visvairāk īstenības saglabājies kadros, ko Dorfmane apzīmē ar atslēgvārdu “B puse”: gluži kā kasetēs, kur otrā pusē sarindotas mazāk veiksmīgas dziesmas, arī fotogrāfes kolekcijā saglabāti kadri, kas pasūtītājiem nav patikuši (reizēm aizvērtu acu, šķaudošu seju vai tehnisku brāķu, bet citreiz neizprotamu iemeslu dēļ – var tikai minēt, ka reizēm cilvēki vēlas, lai “nekas no tā nebūtu pa īstam”).

Raksts no Decembris 2021 žurnāla