Billijs Melis, 1963

RL skatās

Džons Šlesindžers

Billijs Melis, 1963

Billy Liar, John Schlesinger

Britu jaunais vilnis, pie kā var pieskaitīt arī šo filmu, pievērsās sociālām problēmām, filma uzņemta tā saucamā “virtuves izlietņu reālisma” (kitchen sink realism) garā; darbība tajā norisinās strādnieku rajonos, šauros dzīvoklīšos un tumšos angļu pabos. “Billiju Meli” no sociālo klišeju sloga, kas tobrīd jau bija pārņēmis britu kino, glābj divas tautoloģiskas lietas – Billijs un meli. Jaunais cilvēks Billijs (kuru atveido tas pats jaunais aktieris Toms Kortnijs, kas skrēja “Gargabalnieka vientulībā”), gluži kā Selindžera Holdens Kolfīlds, muld nejēgā. Viņš melo un gvelž niekus vecākiem, darba devējiem bēru kantorī, līgavām (vairākām), vārdu sakot, viņš neizlaiž nevienu iespēju attālināties no garlaicīgās un lūzerīgās realitātes. Kino valoda ļauj Billija iedomu ainas arī parādīt, un parasti tās izvēršas par krāšņiem un smieklīgiem masu skatiem ar viņu pašu, protams, galvenajā lomā. Lai galīgi nesamelotos, jāpiebilst tomēr, ka patiesībā filmu glābj trešā parādība – brīnišķīgā Liza (ko atveido lieliskā aktrise Džūlija Kristija). Viņa ir brīvdomīga, drosmīga un skaista, un fantāzijas par dzīvi iztēlē jaunā sieviete īsteno šeit pat un uz vietas. Kā jau tas kino un dzīvē gadās, vienīgais, kas sazemē iedomas ar īstenību, ir nāve, un tā pat var nebūt savējā.