Cilvēks, kurš stādīja kokus, 1987

Frederiks Baks

Cilvēks, kurš stādīja kokus, 1987

L’homme qui plantait des arbres, Frédéric Back

Filmas sižeta pamatā ir franču autora Žana Žiono stāsts par ceļinieku, kurš, klīstot pa savrupiem kalnu ciematiem, sastop kādu ganu. Aitu ganāmpulka ielenkumā gans piedāvā ceļiniekam ūdeni, siltu zupu un kompāniju. Izrādās, ka viņš uzņēmies apmežot tuvējos Provansas un Alpu reģionus, kuru trūcīgajā augsnē līdz šim augusi tikai lavanda. Izrādās, ka savu dzīvi gans velta dabas bagātības saglabāšanai un trūkuma līdzsvarošanai ar jaunu dzīvību: atklājas, ka viņš zaudējis savu saimniecību, sievu un dēlu, taču gadu gaitā pacietīgi iestādījis jau 100 tūkstošus ozolzīļu un 20 tūkstoši no tām izaugušas par ozoliem. Filmas darbība norisinās laikā pirms Pirmā pasaules kara un turpinās līdz Otrā pasaules kara beigām. Dabas cikliskums mijas ar cilvēka radīto postu, dzīvība visapkārt pārtrūkst un atjaunojas, bet gans turpina stādīt kokus. Daudzi Žiono stāsta lasītāji neesot vēlējušies ticēt, ka gana tēls ir izdomāts; tam nav vēlējies ticēt arī režisors Frederiks Baks, kurš stāstu vēlāk atveidojis ar zīmējumiem zilganzaļos un siltos sēpijas toņos, kopā vairāk nekā 5000 ar roku zīmētiem attēliem. Šīs un visas filmā atainotās transformācijas ļauj saglabāt cerību, ka gans no literāra varoņa un animācijas filmas tēla varētu iemiesoties arī īstā cilvēkā – vai vismaz iedvesmot īstus cilvēkus iestādīt kādu koku.