Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
D. V. Grifits
Lauztie ziedi, 1919
Broken Blossoms, D. W. Griffith
Amerikāņu “nācijas kino tēva” režisora Grifita “Lauztie ziedi” ir cita mēroga filma nekā viņa bēdīgi slavenā “Nācijas dzimšana” vai tai sekojošā “Neiecietība”. Tiesa, tās operators arvien ir Bilijs Bicers, bet galvenajā lomā Grifita iemīļotā Liliana Giša. Aktrisei tobrīd bija jau krietni pāri 20, taču režisors uzskatījis, ka tēva regulāri iekaustītu nabadzīgu pusaudzi neviens cits tik labi atveidot nespētu. Gišas Lūsijas hrestomātiskais žests – viņa ar diviem pirkstiem pavelk lūpu kaktiņus “smaidā” (tēvs liek viņai būt priecīgai) – ir kā aktrises V-zīme instinktīvas spēles spēkam (Gišai tas sanācis netīšām). Mūsdienu skatītājs varētu piesieties, kāpēc ķīniešu varonis tiek dēvēts par Dzelteno vīru un kāpēc viņš ir savā ziņā klišejisks, taču ļoti negribas. Šī ir brīnišķīga filma, un tā pierāda, ka labs kino neizriet no liela budžeta un mega ambīcijām. Reizēm pietiek ar vienkāršu stāstu, varoņiem, kuri mīl viens otru, un aktieriem, kas to var nospēlēt. Tiesa, jāprot arī uzburt Londonu ar tās vientuļajām ielām, kas savieno tik dažādās abu atstumto cilvēku pasaules. Man liekas, ka šī ir filma, kas, citējot Fellīni (to gan viņš attiecināja uz savām filmām), ir gribējusi tikt šādi uzņemta.