Ilmārs Šlāpins

Dino Rīzi "Maize, mīlestība un..." 1955


Dino Rīzi

Maize, mīlestība un..., 1955

Pane, amore e..., Dino Risi


Filma no itāļu komēdijas zelta fondiem, ko nesen savā programmā iekļāvis Netflix. 50. gados tapusi triloģija par maršala Karotenuto mīlas dēkām un pārpratumiem – “Maize, mīlestība un fantāzija” (1953), “Maize, mīlestība un greizsirdība” (1954), “Maize, mīlestība un...” (1955), kas starptautiski biežāk dēvēta par “Skandālu Sorrento”, – bet 1958. gadā tapa vēl viens turpinājums “Maize, mīlestība un Andalūzija” kā itāļu un spāņu kopražojums. Šīm filmām raksturīgs pikants sižets, krāšņas aktrises (Džīna Lollobridžida, Sofija Lorena, Karmena Sevilja), dzimumstereotipos balstīti tēli, kas šobrīd var tikt izmantoti kultūrvēsturiski antropoloģiskiem pētījumiem, taču galvenais iemesls noskatīties kādu no filmām ir galvenā varoņa lomā esošais itāļu neoreālisma režisors Vitorio De Sika, kurš mums zināms kā 35 par klasiku kļuvušu filmu autors, taču bijis visai aktīvs aktieris – sācis jau agrā bērnībā ar lomu 1917. gada filmā “Klemenso process”, bet kopumā piedalījies vairāk nekā 160 filmās. Bieži vien spēlējis viegla rakstura virsniekus, profesorus, advokātus, režisorus, vārdu sakot – vīriešus formas tērpā vai atbildīgā amatā, taču nedaudz padumjus un, pats galvenais, seksuāli ieinteresētus pretējā dzimumā. Arī tas, starp citu, no mūsdienu kino procesa viedokļa ir interesants artefakts, ko pētīt.

Raksts no Jūnijs 2021 žurnāla