Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Džons Kārnijs
Reiz, 2007
Once, John Carney
Džona Kārnija mazbudžeta mūzikls pierāda, ka labs kino reizēm spēj novirzīt skatītāja uzmanību no dažādiem triviāliem sīkumiem un rosināt aizmirst par visu, izņemot katrā acumirklī dzirdamo ģitāras akordu arpedžo vai filmas varoņu cilvēcīgi neveiklos dialogus, – un, ja tam ļaujas, var gadīties noskatīties visu filmu, pierast pie tās tēliem kā seniem draugiem un tikai noslēguma titru laikā saprast, ka nezini viņu vārdus, jo tādu nemaz nav (sarakstā virs dzērājiem, mazuļiem un citiem epizodiskiem tēliem filmas galvenie varoņi nokristīti par “puisi” un “meiteni”). Tiesa, puisis (Glens Hansards) sev filmā piešķir šaurāku titulu, improvizētā ainā autobusā sevi apdziedādams kā “putekļu sūcēju remontētāju neveiksminieku ar lauztu sirdi”. Bet viņš ir arī ielu muzikants, kurš kādā Dublinas skvērā dzied izjustas balādes savai neuzticīgajai draudzenei, kas devusies dzīvot uz Londonu. Šeit viņu sastop meitene (Markēta Irglova), ieceļotāja no Čehijas un puķu pārdevēja, kura garāmejot iemet viņa ģitāras futrālī 10 centus. Tas izrādās simbolisks sākums bezgala skaistai draudzībai, kas nerimstoši atgādina, ka atstāt pasaulē mazliet labā neprasa nemaz tik daudz.