Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Ivars Tontegode
Knutifikācija, 2017
Tāda neērta filma visās šī vārda nozīmēs. Neērti skatīties, arhīva materiāli ņirb gar acīm un dažbrīd ielien arī dziļāk ar nepatīkamiem kadriem, bez kuriem noteikti varēja iztikt (varēja taču kaut ko skaistu!). Neērti kinoteātrī blakussēdētāju vietā, kam kauns piecelties un iziet, jo filma taču ir par viņu iemīļoto dzejnieku. Neērti par filmas varoni, kurš sēž kaut kur tepat zālē un ir spiests atkal klausīties to visu, ko ir sarunājis. Neērti iedomāties visus tos jautājumus, kurus nodokļu maksātāji gribētu uzdot filmas veidotājiem par izlietoto naudu un iegūto rezultātu. Tiesa, filmas veidotāji neslēpj ieceri radīt “provokatīvu” filmu, taču provokācija ir sanākusi ļoti savāda, jo skandālu neviens nevēlas celt gaisā, jo neērti arī par to visu runāt. Un tieši tur ir filmas galvenā vērtība: pateicoties Knuta Skujenieka un Ivara Tontegodes savstarpējās uzticēšanās pārbaudei, ir izrunātas daudzas lietas, par kurām mums pašiem ir neērti runāt, – lietas, kas mums apkārt (un aiz muguras) ir eksistējušas fragmentāri, saraustīti, neskaidri izplūdušas un pusaizmirstas. Šajā ziņā filmas forma pilnībā atbilst saturam un pat palīdz to labāk saprast.