Kabatzaglis, 1959

Robērs Bresons

Kabatzaglis, 1959

Pickpocket, Robert Bresson

Bresona filmas galvenais varonis Mišels šķiet ieslodzīts tik blīvā emocionālā vakuumā, ka viņa sejas nekustīgumu nemaina nekas. Tai pašā laikā viņa personu un darbības kinokritiķi mēdz salīdzināt ar Dostojevska tēliem, garīdzniekiem, baletu, erotiku un ko tik vēl ne. Kā priekšā pasaka filmas nosaukums, Mišela sūtība ir Parīzes iedzīvotāju kabatu un somiņu iztukšošana, taču, lai cik arī kompulsīva un slimīga, tā ne tuvu neaizpilda duļķaino tukšumu, kas vērojams viņa acīs. Lielākoties otrajā plānā paliek arī Mišela smagi slimā māte, draugi, mīlestība un citas dzīves detaļas. Gandrīz jābrīnās, ka viņš katru dienu spēj uzposties solīdā uzvalkā, lai gan arī to varētu uztvert kā daļu no laika gaitā izkoptās garnadžu tehnikas (pateicoties izmanīgajiem un tehniski precīzajiem kabatzagšanas prakses paraugdemonstrējumiem, filma līdz 1965. gadam Somijā bijusi aizliegta). Mišela teorija, ka sabiedrības interesēs būtu nepiemērot likumus dažiem īpaši inteliģentiem un apdāvinātiem vīriešiem, piešķir viņa dzīvesveidam amizantu ideoloģisku segumu, tomēr pat viņam ir skaidrs, ka šādiem sapņojumiem nav lemts piepildīties. Beigu beigās stāstam iespējams tikai viens iznākums, un Mišels bezkaislīgi ļaujas likteņa varai; uz kādu citu viņa nelaimes būtu grūti novelt: Dievam viņš, kā atklājas, savā mūžā ticējis tikai trīs minūtes.