Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Karols Rīds
Trešais cilvēks, 1949
The Third Man, Carol Reed
Mārtins Skorsēze filmu skolā par “Trešo cilvēku” savulaik uzrakstījis apjomīgu darbu, ko viņa pasniedzējs novērtējis ne pārāk atzinīgi, jaunajam režisoram ieteikdams: “Aizmirsti par to filmu, tas ir vienkāršs trilleris.” Tomēr šķiet, ka šim ieteikumam sekojis reti kurš: 50 gadus pēc filmas iznākšanas Lielbritānijas Filmu institūts to atzinis par visu laiku izcilāko britu filmu, bet Vīnē to joprojām ik nedēļu izrāda kinoteātrī. “Trešais cilvēks” stāsta par pēckara laika Vīni, pa kuru klīst uzvarētājvalstu militāristi, kamēr bandītiski melnā tirgus spēlētāji cits citu lidina Donavā. Fonā skanot Antona Karasa cītaras melodijām, skatītājs iepazīst filmas varoņus: Hariju Laimu, gangsteri, kurš tirgo atšķaidītu penicilīnu, taču kuru Orsona Velsa lieliskajā tēlojumā tā arī nav iespējams neieredzēt; Harija jaunības draugu Holiju (Džozefs Kotens), naivu lubeņu autoru no Amerikas, kurš dodas apciemot Hariju; un Harija mīļoto Annu Šmiti (Alida Valli), kuras beznosacījuma mīlestība pret Hariju ir vienīgais, par ko nerodas šaubas no sākuma līdz pat leģendārajai noslēguma ainai. Un, lai gan te netrūkst ne spriedzes, ne pakaļdzīšanās vai slepkavību, “Trešais cilvēks” man drīzāk atgādina nevis vienkāršu trilleri, bet gan nesaudzīgi patiesu stāstu, kur laupītāji laupa, draugi nodod draugus, bet ik uz soļa pavada rūgtā atskārsme, ka dzīvē viss notiek citādi nekā Holija romānos.