Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Ingmars Bergmans
Kauns, 1968
Skammen, Ingmar Bergman
Līva Ulmane un Makss fon Sīdovs, divi aktieri, kas redzami ne mazāk kā 10 Ingmara Bergmana filmās, šeit atveido precētu pāri, Evu un Janu Rozenbergus. Abi savulaik bijuši vijolnieki, bet pārcēlušies dzīvot lauku mājā uz kādas salas, kur apkārt plosās nesaprotams karš. Bergmans vēlējies filmā attēlot karu, kas mīt kaut kur perifērijā, pilnīgā apjukuma stāvoklī, kur nevienam nav ne jausmas, kas īsti notiek. Lai gan viņam esot pietrūcis pacietības sasniegt iecerēto sev pa prātam, Evas un Jana pārdzīvojumus šī sajūta caurauž nepārprotami. Nevienā brīdī nekļūst skaidrāks, ko pārstāv kura konflikta puse vai kāpēc tās vispār karo, bet tam arī nav nozīmes, jo visas filmā attēlotās fiziskās norises parādās tikai kā varoņu garīgo izpausmju katalizators, kurš lēnām sagrauj un noplicina viņu iekšējo pasauli. Izstrādājot scenāriju, Bergmans vairākkārt mainījis filmas nosaukumu, un “Kauna” vietā viņam sākumā padomā bijis “Karš” vai “Kauna sapņi”. Sapņi no nosaukuma pazuda, jo filma beigās iznākusi mazāk sapņaina, nekā plānots, bet tie parādās atklāsmē, ko Eva iečukst ausī Janam: “Tas viss ir kā sapnis. Taču tas ir nevis mans, bet kāda cita sapnis. Vai cilvēks, kurš to sapņo, reiz pamodīsies un sajutīs kaunu?”