Laimīgā gadadiena, 1962

Pjērs Etekss

Laimīgā gadadiena, 1962

Heureux Anniversaire, Pierre Étaix

Vienmēr ir interesanti paskatīties, ar ko sākusies ģeniālu (un tāds, nav šaubu, bija Etekss) režisoru filmu karjera, pat ja filma ir pāris minūtes gara. Līdzīgi kā cits franču komēdijas meistars, Žaks Tatī (strādājot ar viņa filmu “Mans tēvocis”, Etekss gūst savu pirmo pieredzi kino), Etekss smieklīgo saskata pavisam ikdienišķās situācijās, piemēram, auto novietošanā. Vīrietim kāzu gadadienā jāsteidzas uz mājām vakariņās, taču ik uz soļa viņu aiztur dažādi šķēršļi. Auto novietoti pārāk cieši cits pie cita, pilsētā ir milzīgi sastrēgumi, tikmēr sieva uzklājusi galdu un gaida (un dzer). Pat nerunājot, cik meistarīgi veidotas mizanscēnas, nevar nepamanīt, cik 60. gadu sākumā viss bijis elegants: elegantas ir automašīnas, eleganti saģērbušies cilvēki, un arī uzvedas viņi skaisti, lai ko viņi darītu. Filma, kas toreiz bija īsa komēdija, no mūsdienām raugoties, ietver sevī garu stāstu par to pasauli, kurā esam tagad. Un tas nemaz vairs nav smieklīgi. No otras puses, Pjērs Etekss noteikti saskatītu labo un komisko arī šodienā. Viņš ļoti mīlēja kino un, šķiet, arī cilvēkus, un tam, pieņemsim, nav noilguma.