Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Vojcehs Ježijs Hass
Lelle, 1968
Lalka, Wojciech Jerzy Has
Filmas pamatā ir poļu rakstnieka Boleslava Prusa (Marsela Prusta laikabiedrs) tāda paša nosaukuma romāns, notikumi risinās 19. gadsimta otrajā pusē Varšavā. Elegantais Staņislavs Vokulskis, ieguvis pamatīgas bagātības, atgriežas pilsētā, ar savām veikala lietām izraisot apkārtējos bailes, skaudību un cieņu. Tirgotāja vecpuisīgo un kontrolējamo dzīvi aprauj tikšanās ar skaisto izputējuša bagātnieka meitu Izabelu Lencku (lomā Beata Tiškeviča). Līdzīgi kā koķetā Odeta, kas reiz sagrozīja galvu Svanam, arī Izabela iepin Staņislavu savos valdzinājuma tīklos. Varbūt maldīgi, bet rodas priekšstats, ka filmā uzburta paralēle starp iemestību laikā un fatālu mīlestību. Tas ir, aiz visiem čaukstošajiem tērpiem, galantajiem galvas mājieniem, aizmuguriskiem darījumiem, kaislīgiem rokasspiedieniem un vēsiem skatieniem, ko tik filigrāni parāda Hass, slēpjas skumja nespēja pretoties. Laiks (un vēsturiskais brīdis) ir mazliet kā Izabela: tas ievelk ar saviem solījumiem, liekot cerēt, ka viss skaistais vēl tikai būs; tas pakļauj, sagūsta un nelaiž vaļā, bet arī nedodas rokā, līdz tu attopies viens un izmisis tukšumā, lai saprastu, ka bez tā visa nekā cita jau nemaz nav.