Liekam būt, 1976

Aloizs Brenčs

Liekam būt

1976

Aloizs Brenčs kļuva par kriminālžanra klasiķi tādēļ, ka spēja ievietot žanra tropus Padomju Latvijas banālajā ikdienā tādā veidā, lai tas izskatītos gaumīgi un nemaz ne banāli. “Liekam būt” var viegli salīdzināt ar pēckara franču paraugiem, kā “Rififi” vai “Spēlmanis Bobs”. Tāpat kā Melvilam, Brenčam ir gan liktenīga sieviete, gan apzināta sevis virzīšana pretim bojāejai, gan noziedzības un morāles dilemma. No cietuma nupat iznākušais zaglis recidīvists Voldemārs Viters, ko acīmredzami neatbilstoši latviešu temperamentam atveido lietuvietis Vītauts Tomkus, baidās kļūt par maz pelnošu, ikdienas nogurdinātu padomju strādnieku, tādēļ piekrīt piedalīties vēl pēdējā “darbiņā” – juvelieru veikala apzagšanā. Prātā Voldemāram iekritusi taksiste Irēna, kuras auto viņš nejauši nostopējis tieši pie cietuma vārtiem un ar kuru viņš vēlas dzīvot, paša vārdiem sakot, vientuļā savienībā. Bet par sarunu biedru un glābēju uzmeties sātaniskais milicis Leo Aleksandrs, kurš viltīgi izdomā dažādus faustiskus pārbaudījumus, lai Voldi mēģinātu atgriezt gaismas pusē. Bet viss pārējais gluži kā Dostojevskim: pretrunas, divdomīgi prātuļojumi, stihiskas izdarības, kā arī – kas būtiski – ievelkošs kriminālsižets.