Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Luiss Bunjuels
Dienas skaistule, 1967
Belle de jour, Luis Buñuel
Dzerot tēju slēpošanas kūrorta kafejnīcā, Pjēra un Severinas (Katrīna Deneva) sastaptie draugi nosaka viens otram diagnozi, kas būtu attiecināma gandrīz uz visiem filmas tēliem: viņu galvenās kaites ir bagātība un dīkums. Tiesa, Severinas gadījumā tās kalpo tikai par ieganstu atklāt skatītājam plašāku “slimības vēsturi” un visas no tās izrietošās sekas. Jaunā skaistule jau gadu dzīvo laulībā ar Pjēru, rūpīgu ķirurgu un gādīgu vīru, kura nevainīgajai mīlestībai viņai kļūst arvien grūtāk atbildēt. Vakaros abi guļ vienguļamās gultās, un Severina iemiegot izdzīvo mazohisma fantāzijas, kurās Pjērs viņu nomētā ar dubļiem vai divi kučieri apveltī viņu ar sirsnīgiem pātagas cirtieniem. Lai kliedētu ikdienišķo garlaicību un vienlaikus atlaistu savai seksualitātei uzliktos grožus, Severina uzsāk pusslodzes darbu smalkā bordelī. Ne katrs klients novērtē meitenes auksto, rezervēto attieksmi un melanholisko skatienu, un ne katru dienu viņai izdodas rast vēlamos erotiskos pārdzīvojumus, taču pienāk diena, kad meklēto atrod gan viens, gan otrs – un tas, protams, visu sarežģī. Filmai beidzoties, rodas līdzīga sajūta Pjēra aprakstītajai pieredzei ar bordeli: tu izvēlies filmu, pavadi ar to pusotru stundu un izej ārā, bet atlikušo dienu jūties skumji.