Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Mārena Āde
Tonijs Erdmanis, 2016
Toni Erdmann, Maren Ade
Gluži tāpat kā anekdote ir smieklīga, ja to stāsta pilnā nopietnībā, arī Mārenas Ādes traģikomiskā stāsta humors slēpjas režisores un aktieru vēlmē radīt kaut ko nopietnu un skumju. Šķiet, ka šī iemesla dēļ filmā tik burvīgi izdevies kā tiešā, tā metaforiskā veidā izģērbt dažādus uzņēmējus, investorus un citus svarīgus ļaudis, kuru nopietnība reducēta līdz viltotiem smaidiem un kariķētam lietišķumam. Taču arī par skumjo nav aizmirsts: filmas centrā ir pensionēts mūzikas skolotājs Vinfrīds, kurš, sajuties vientuļš pēc sava suņa nāves, nolemj apciemot meitu Inesi, kura Bukarestē pārdala vietējos naftas uzņēmumus ārzemju klientiem un karjeras dēļ pametusi novārtā ģimeni. Ģērbies negludinātā kreklā, Vinfrīds neaicināts ierodas korporatīvā pasākumā un Ineses klientiem stāsta, ka meitas prombūtnes dēļ noalgojis surogātmeitu, kura cep viņam kūkas un apgriež kāju nagus. Drīz vientuļā tēva tēlu nomaina Vinfrīda alter ego Tonijs Erdmanis, nošņurcis ārzemnieks ar pinkainu parūku un retinātu viltus zobu rindu, kurš dažbrīd uzdodas par Vācijas vēstnieku, dažbrīd – par Ineses personīgās izaugsmes treneri. Un, kā izrādās, nekas vairāk nav vajadzīgs, lai piedabūtu neirotisku karjeristi atgūt mazliet dzīvesprieka un pat sniegt vibrato piesātinātu Vitnijas Hjūstones “Greatest Love of All” dziedājumu nepazīstamai rumāņu ģimenei.