Dāvis Sīmanis

Nākotnes noziegumi, 2022


Deivids Kronenbergs

Nākotnes noziegumi, 2022

Crimes of the Future, David Cronenberg


Pieļauju, ka jaunākā Kronenberga filma nekalpo tikai par veca cilvēka brīdinājumu, ka pārmērības mākslā ir tiešākais ceļš totalitārisma virzienā. Un tomēr skatoties šķiet, ka filma ir tieši par to. Aizrautība ar galējiem ķermeņa eksperimentiem, ekshibicionisma un vuajerisma baudu savienošanās un muļķīgas domas par pārnacionālu revolūciju, kas tiks sasniegta, kad visi cilvēki ģenētiski tiks modificēti pārtikšanai no saviem plastmasas atkritumiem, – izrādās, tā ir tā brīvība, pēc kuras tā tiecas cilvēce. Filmā performanču mākslinieks Sols Tensers ķirurģiskās izrādēs ik pa laikam izgriež no miesas kādu pavisam unikālu svešķermeni. Toties viņa draudzene Kaprisa iestāda sev zemādas radziņus, ļoti līdzīgus Orlānas uzacīm. Citi izvēlas vēl radikālākas mākslas izpausmes, apdzīvojot antiutopisko nākotnes pasauli. Šeit arī slēpjas morāle visai lēnajai un sižetā ne līdz galam skaidrajai filmai: šiem nākotnes cilvēkiem piemīt daudz kas, bet ne cilvēcība. Varam tikai nopūsties par tiem, kas jau aizvietojuši savu ķermeni un domas ar metaversa jaunajiem tēliem un ir gatavi pārtapt par kontrolētas sistēmas precīzām vienībām. Kronenbergs brīdina, ka galu galā paliks tikai nedomājošu plastmasas ēdāju civilizācija.

Raksts no Oktobris 2022 žurnāla