Par zirgiem un cilvēkiem, 2013

Benedikts Erlingsons

Par zirgiem un cilvēkiem, 2013

Hross í oss, Benedikt Erlingsson

Islandes pļavu, ieleju un kalnu grēdu ieskāvumā portretēti neskaitāmi zirgi un tikai daži cilvēki, kuri gan pamanās tik cieši sajūgt sevi ar visu apkārtējo, ka viņu amizanto izdarību traģikomiskās sekas atbalsojas visā ekosistēmā. Katru filmas epizodi ievada māksliniecisks zirga siluets vai acs tuvplāns, kam seko ieskats cilvēka dzīvē un laiku pa laikam arī nāvē, lai gan šajā filmā tās nebūt nešķiet viena otrai pretnostatītas. Katra nošķirtās vides iemītnieka saskarsme ar ārpasauli kļūst par atsevišķu stāstu: tā, piemēram, kāds vietējais pamana garām slīdošu kuģi, kura bortu rotā kirilicā rakstīts vārds “Kropotkin”, un zirga mugurā nekavējoties metas ledusaukstajā ūdenī, lai mēģinātu tikt pie kārotā šņabja. Beigu beigās viņš pārpeld krastā ar divām pudelēm 96% spirta un saviļņojumā laiž gar ausīm matrožu gādīgo piekodinājumu to pirms dzeršanas atšķaidīt. Tiesa, vārdi un sarunas sevišķi labi nevedas arī citiem: filmas varoņiem satiekoties, ik pa laikam skan islandiešu, krievu, zviedru un spāņu valoda, un drīz rodas sajūta, ka zirgi cilvēkus saprot labāk nekā viņi paši sevi. Starp cilvēkiem novilktās mākslīgās robežas un distance – piemēram, tieksme no attāluma vērot kaimiņus ar binokli vai uzstādīt dzeloņdrāšu žogus – uz kopējā fona izskatās groteski svešas, bet to visu atsver zirgiem piemītošais cilvēciskums.