Mārcis Ošiņš

Pēc Janga, 2021


Kogonada

Pēc Janga, 2021

After Yang, Kogonada


Lai gan “Pēc Janga”, bez šaubām, ir futūristisks zinātniskās fantastikas darbs, tas netiecas izmantot robotcilvēku un citu tehnoloģiju klātbūtni, lai skatītāju pašmērķīgi pārsteigtu vai atbrīvotos no visa cilvēciskā. Gluži otrādi: kolorītā sākuma titru montāža ar sinhroni dejojošām ģimenēm vēl neļauj noprast, ka Jangs, viens no abiem Kolina Farela un Džodijas Tērneres-Smitas atveidoto varoņu ģimenes bērniem, patiesībā ir cilvēkveidīgs robots, kurš ieprogrammēts kalpot par gādīgu vecāko brāli ģimenes adoptētajai meitai un pa laikam izglītot viņu par meitenes dzimtās Ķīnas kultūru un tradīcijām. Kā liecina nosaukums, filmā portretētajā ģimenes dzīvē Jangs vairs nepiedalās, un skatītājs viņu sastop tikai varoņu atmiņās (arī paša Janga atmiņas krātuvē saglabātajos attēlos un ainās). Filmas sākumā ģimenes – jo sevišķi jaunākās māsas – iemīļotais androīds saplīst, un viņa tuvinieku cerības, ka Jangu izdosies glābt, pakāpeniski pārtop sērās un melanholiskā zaudējuma pieņemšanā. Rāmā tempā risinoties filmas notikumiem un personāžu attiecībām, var paspēt aizdomāties par klātbūtni un zaudējumu, bet tikpat labi filmu var skatīties, pieķeroties vienam no režisora Kogonadas idejas iedīgļiem – zinātkārei, kā jūtas parasta zinātniskās fantastikas pasaulē iesviesta ģimene, kam vienlaikus jāturpina dzīvot un pelnīt naudu.

Raksts no Novembris 2021 žurnāla