Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Sāra Polija
Sievietes runā, 2022
Women Talking, Sarah Polley
Šajā filmā visas vietas ir labas – kā tajā dzenbudistu anekdotē par mūka sarunu ar gaļas izcirtēju, kurš atteicās pārdot labāko gabaliņu, sakot, ka viņa bodītē visi gabaliņi ir vislabākie. Un līdzīga apskaidrība pārņem skatītāju, kad tas saprot, ka šajā piemēslotajā šķūnītī, ko (alegoriski, protams) mēs dēvējam par pēdējā gadsimta kinorepertuāru, filma paceļ, izpurina un aizmēž visus putekļainos paklājiņus un neatstāj vietu kritikai, šaubām un piekasībai. Tīrs un pārsteidzošs savā formas atjautībā ir Mirjamas Teivsas romāns, kurā balstīts scenārijs, mirdzoši un žilbinoši ir šīs filmas varoņu tēli, ainavas, tērpi, dekorācijas, dialogi, mūzika, ko rakstījusi islandiešu čelliste un komponiste Hildura Gudnadotira. Nesteidzīgs un dramatiski piesātināts ir šīs filmas laika plūdums, kurā nenotiek praktiski nekas, tikai 11 sievietes runā (mēģina runāt, mēģina uzsākt sarunu, kāda līdz šim nav bijusi iespējama) nakts sapulcē, kuras laikā jāpieņem lēmums, kas mainīs kādas menonītu kopienas sieviešu likteni. Bet iespējams, ka kaut ko daudz vairāk. Un uz visiem laikiem.