Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Steno
Amerikānis Romā, 1954
Un americano a Roma, Steno
Var gadīties, ka šīs filmas rašanos iespaidojusi 1951. gadā tapusī filma “Amerikānis Parīzē” ar neaizmirstamajām Džīna Kelija dejām, mīlu un tamlīdzīgi; šajā filmā gan pamatā ir citādi: Alberto Sordi spēlētais varonis Nando Morikoni, sev par apbēdinājumu, ir itālis, un viņš dara visu, lai amerikanizētos. Tiesa, viss notiek Romā un līdz Amerikai Nando ir nokļuvis tikai sapņos, bet sapņi – tā ir viņa dzīve! Filmas iznākšanas laikā itāļu neoreālisma nogurdinātie skatītāji varēja smieties par Nando džinsiem, amerikāņu akcentu, mēģinājumu (neveiksmīgu) atteikties no spageti un vīna, apmātību ar ieročiem un Džo Dimadžo. Arī tagad, jāatzīstas, uz to visu, īpaši pateicoties Sordi enerģijai, skatīties ir ļoti smieklīgi. Vēl, skatoties filmu, jādomā, ka vecās filmas nemaz nav tik novecojušas. Priekšstats par Amerikas kultūru (un arī itāļu), visticamāk, ir pašas kino industrijas uzturēts mīts ne tikai šīs filmas varonim. Un mītam kaut kur jāspoguļojas – piemēram, dzīvē. Tālu nemaz nav jāmeklē, tepat jau ir džinsi, burgeri, nepārtrauktā filmu klātbūtne un, galu galā, arī latviešu valodā ienākušās amerikāniski kāpjošās teikuma beigu intonācijas. Nopietni?