Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Dzīvnieku izturēšanās rūpīga izpēte likusi zinātniekiem atzīt, ka lielākā daļa dzīvnieku – iespējams, pat visi – spēj intelektuāli domāt. Mašīnmācīšanās rīki sāk sniegt pierādījumus tam, ka dzīvnieki arī spēj lietot valodu.
Vai cilvēki kādreiz varēs saprast, kā dzīvnieki domā?
Adams Kiršs, The Guardian, 2023. gada 30. maijā
Zinātnisko pētījumu vilnis sāk apgāzt sen valdošos priekšstatus par to, uz ko ir un uz ko nav spējīgs dzīvnieku prāts. Pieņēmumi par dzīvnieku domāšanas spēju strauji mainās uz augšu – gan attiecībā uz kukaiņiem, gan ziloņiem. Mēs, cilvēki, savu pārākumu pār visiem dzīvniekiem tradicionāli esam attaisnojuši ar apgalvojumu, ka mums ir unikālas intelektuālās spējas. Tagad šie pieņēmumi brūk. Mūs gaida lielas pārmaiņas tajā, kā par dzīvniekiem domājam un, iespējams, kā pret tiem izturamies. (3900 vārdu)
Ko dzīvnieki grib?
Mariana Stampa Dokinsa, Edge, 2012. gada 31. oktobrī
Grūti pierādīt, ka dzīvniekiem ir “tiesības” tāpēc, ka viņiem ir apziņa. Varam piekrist, ka dzīvniekiem ir apziņa, līdzīgi kā cilvēkiem. Bet mēs joprojām nesaprotam, kas apziņa ir, – pat attiecībā uz cilvēkiem. Tādēļ ir grūti tiesības pamatot ar apziņu. Labākajā gadījumā mēs varam runāt par dzīvnieku labturību, un šajā jomā mūsu galvenajam noteikumam vajadzētu būt: kas ir labi dzīvniekiem, ir labi arī cilvēkiem. (5500 vārdu)
Pētiet vārnas!
Grigorijs Gičoncs, Nautilus, 2016. gada 14. martā
Vārnas, kraukļi un citi vārnu dzimtas putni ir vieni no saprātīgākajiem dzīvniekiem, tomēr neirologi tos reti pētī, jo neirozinātne galvenokārt koncentrējas uz neokorteksu – to zīdītāju smadzeņu daļu, kas attīstījusies visnesenāk un, šķiet, ir saprāta un izziņas centrs. Vārnu dzimtas putniem neokorteksa nav. Tie attīstījušies citādi. Vārnu dzimtas putni pie tādas pašas saprātīgas rīcības kaut kādā veidā ir nonākuši ar citiem ķīmiskiem un bioloģiskiem līdzekļiem. Mums no viņiem ir daudz, ko mācīties. (1200 vārdu)
Astoņkāja prāts
Pīters Godfrijs-Smits, Scientific American, 2017. gada 1. janvārī
Astoņkāji ir vieni no mentāli izsmalcinātākajiem dzīvniekiem pasaulē. Tie prot izvēlēties, zagt, bēgt, orientēties, atcerēties un spēlēties. Tie ir kā “mentālas sarežģītības sala bezmugurkaulnieku jūrā”. Tomēr savā evolūcijas vēsturē, kā arī fizisko un mentālo īpašību ziņā tie ir ļoti tāli un ļoti atšķirīgi no cilvēkiem. Astoņkājis ir “tuvākais mums pieejamais saprātīga citplanētieša līdzinieks”. (3371 vārds)
Zirnekļu tīkla domas
Džošua Sokols, Quanta, 2017. gada 23. maijā
Zirnekļu un astoņkāju pētījumi vedina uzskatīt, ka domāšana, iespējams, nemaz nenotiek smadzenēs un pat ne ķermenī. Vismaz dažas idejas, kas ir svarīgas zirnekļa esamībai, šķiet kaut kādā veidā iekodētas zirnekļa tīklā. “Ideja, ka daļa no zirnekļa domām veidojas tā tīklā, atbilst nelielai, bet pieaugošai tendencei diskusijās par dzīvnieku kognitīvajām spējām. Daudzi dzīvnieki noteiktos un sarežģītos veidos mijiedarbojas ar pasauli, neizmantojot smadzenes. Dažos gadījumos tie pat neizmanto neironus.” (2800 vārdu)
Vai atsevišķa šūna var mācīties?
Katrina Oforda, The Scientist, 2021. gada 1. maijā
20. gadsimta 60. gados psiholoģe Beatrise Gelbere veica eksperimentus, kas šķietami pierādīja, ka tādiem vienšūnas organismiem kā protozoji noteiktos apstākļos var iemācīt gaidīt atlīdzību. Ja tā būtu, tas liecinātu, ka vismaz daļa no bioloģiskās mašinērijas, kas nepieciešama mācīšanās un citiem kognitīvajiem procesiem, varētu pastāvēt ne tikai savienojumos starp smadzeņu neironiem, bet atsevišķās šūnās un smadzeņu šūnās. Viņas atklājumus vērtēja ļoti pretrunīgi un lielākoties noraidīja, bet tagad atkal ceļ gaismā, jo zinātnes interese par mākslīgo intelektu paplašina atmiņas koncepciju. (3774 vārdi)
Dzīvnieku saimnieciskā dzīve
https://ej.uz/dzīvnieki_tirgojas
Bens Krērs, Bloomberg, 2017. gada 1. augustā
“Neviens nekad nav redzējis, ka suns apzināti un taisnīgi iemainītu vienu kaulu pret citu ar kādu citu suni,” apgalvo Ādams Smits. Bet, ja viņš jautājumu būtu formulējis plašāk un būtu nedaudz plašāk paskatījies apkārt, viņš būtu ievērojis, kā dzīvnieki un pat augi veic dažādas izdevīgumu vairojošas apmaiņas un pat sadarbojas. “Ja Ādams Smits būtu uzvilcis biškopja tērpu, safari virsjaku vai akvalangu, viņš varētu atklāt, ka dzīvnieku valstība patiesībā ir īsta tirdzniecības organizācija.” (2300 vārdu)
Atšifrētās sikspārņu sarunas
https://ej.uz/sikspārņu_sarunas
Nikola Deivisa, The Guardian, 2016. gada 22. decembrī
Sikspārņi gandrīz visu laiku pavada strīdos, tā apgalvo mašīnmācīšanās programma, kas atkodējusi sikspārņu valodu, izanalizējot 15 000 sikspārņu raidītos signālus. “Algoritms pareizi atpazina sikspārni, kurš raidījis signālu, aptuveni 71% gadījumu un to, par ko dzīvnieki kreņķējās, – aptuveni 61% gadījumu. Ar mazāku precizitāti sistēma varēja noteikt signāla adresātu un nesaskaņu sekas – neatklājot, vai sikspārņi šķiras un, ja šķiras, tad kurš dodas prom.” (800 vārdu)
Doktora Dūlitla izaicinājums
Josi Jovels un Odeds Rehavī, Current Biology, 2023. gada 7. augustā
Vai mākslīgais intelekts dos mums iespēju sarunāties ar dzīvniekiem? Potenciāls tam ir, bet pastāv trīs galvenie šķēršļi. Mēs varam savākt dzīvnieku izdotās skaņas, lai apmācītu mākslīgo intelektu, bet mēs neko daudz nezināsim par šo skaņu kontekstu, kas ir ļoti nozīmīga apmācību daļa. Mums būs jāizdomā, kā panākt, lai dzīvnieki apstiprina mūsu modeļus. Un pastāv iespēja, ka dzīvnieki nerunā par lietām, par kurām vēlamies runāt mēs. (4600 vārdu)