Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Kāpēc mums velosipēds bija jāgaida tik ilgi?
Džeisons Krofords, The Roots of Progress, 2019. gada 13. jūlijā
Ja eiropieši ķerras ikdienas darbos izmantoja jau agrīnajos viduslaikos, kāpēc līdz pat 19. gadsimtam nevienam neienāca prātā izgudrot divriteni? “Gadsimtiem ilgi progress šajā jomā bija apstājies, jo visi izgudrotāji strādāja pie tā, lai radītu četrriteņu transporta līdzekļus, kas varētu vest vairākus cilvēkus, nevis divu riteņu braucamo vienam cilvēkam. Nav zināms, kāds tam bijis iemesls. Acīmredzot izgudrotāji centās kopēt jau esošu transporta veidu, bet kādēļ viņi par iedvesmas avotu izvēlējās tieši zirgu un ratus, nevis zirgu un jātnieku?” (3060 vārdu)
Kurš izgudroja spuldzi?
Stīvens Novela, Neurologica, 2020. gada 14. septembrī
Līdzīgi kā daudzu rūpniecisku izgudrojumu, arī izturīgas, funkcionālas spuldzes radīšana bija ilgs process, kurā “piedalījās daudzi cilvēki”, un viņu “darbības nav skaidri nodalāmas”. Par pirmajiem var uzskatīt Hamfrija Deivija eksperimentus 1802. gadā, tomēr visi nopelni tiek pierakstīti Tomasam Edisonam, kurš darbojās 19. gadsimta beigās un kura sasniegumi vairāk saistīti ar inženieriju, nevis izgudrošanu. Edisona bezgalīgi ilgā knibināšanās ar dažādu materiālu kvēldiegiem galu galā vainagojās ar izturīgu, ilgtspējīgu un masveidā ražojamu spuldzi. “Viņš pielika pēdējo trūkstošo gabaliņu, pārpirka visus konkurējošos patentus un turpmāk reklamējās kā izgudrotājs.” (950 vārdu)
Tosters
Cooking Indoor, 2021. gada 14. februārī
Kādam skotam, vārdā Alans Makmāsterss, kurš 1893. gadā strādāja pie jaunas apgaismojuma sistēmas Londonas metro, tika piegādāti kvēldiegi, kuri radīja pārāk daudz siltuma, lai tos varētu izmantot spuldzēs. Taču, kā izrādījās, šo lieko siltumu varēja lieliski izmatot maizes grauzdēšanai. Tā radās elektriskais tosters; tiesa gan, Makmāstersa primitīvā tostera versija izraisīja “vairākus ugunsgrēkus un vismaz vienu nāves gadījumu”. Taimeri un maizītes pacelšanas mehānismu tosteram pierīkoja tikai 1921. gadā, un to izdarīja kāds amerikāņu inženieris, kuram bija apnicis, ka viņa rūpnīcas kafetērijā mūžīgi tika pasniegti piedeguši grauzdiņi. (1750 vārdu)
Šeit mājo pūķi
Antons Hauss, Age of Invention, 2020. gada 13. februārī
Metamos kauliņus vai tiem līdzīgus priekšmetus mēs izmantojam jau kopš 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras. Šahu pazīstam jau tūkstoš gadus, bet kāršu spēles – daudzus gadu simtus. Bet kāpēc līdz pat 19. gadsimta sākumam neviens nebija izgudrojis galda lomu spēles? “Fiziski nebija nekādu šķēršļu, kas liegtu šādām spēlēm pastāvēt pirms simtiem vai pat tūkstošiem gadu. Tas neprasīja nekādas īpašas zināšanas, prasmes vai materiālus. Manuprāt, vaina nav šķēršļos, vienkārši izgudrojumi paši par sevi ir ļoti reta parādība.” (1370 vārdu)
Kāpēc pastāv DARPA?
https://benjaminreinhardt.com/wddw
Bens Rainharts, 2020. gada 25. jūnijā
ASV Aizsardzības departamenta Perspektīvo izpētes projektu aģentūra (DARPA) kopš tās dibināšanas 1958. gadā vadījusi un sponsorējusi pārsteidzoši daudz tehnoloģisko inovāciju projektu. Ja nebūtu DARPA, mums, iespējams, joprojām nebūtu laikapstākļu novērošanas satelītu, GPS, personālo datoru, modernās robotikas, interneta, bezpilota automašīnu un bezkontakta saskarņu. DARPA “izceļas to organizāciju vidū, kuras zinātnisko fantastiku pārvērš īstenībā”. Bet kāpēc tā tik ļoti izceļas? Vai tās vietā varētu būt arī cita organizācija? Bens Rainharts piedāvā shēmu, kā to varētu panākt. (25 200 vārdu)
Rīsu vārāmā katla izgudrošana
Anna Jubanka, Atlas Obscura, 2020. gada 31. jūlijā
Automātisko rīsu vārītāju, kas, iespējams, ir viena no virtuves ierīcēm, kas visvairāk atvieglo darbu, 1950. gadā izgudroja kāds Toshiba kompānijas pārdevējs, kad pašam uzņēmumam tas nebija izdevies. Galvenā praktiskā problēma, ar kuru netika galā arī konkurenti Sony, bija saistīta ar ierīces izslēgšanu pēc tam, kad viss rīsu ūdens ir izvārījies. Izrādījās, ka to var atrisināt ar bimetāla slēdzi, kurš aktivizējas, kad temperatūra katlā paaugstinās virs ūdens viršanas temperatūras 100 °C. (2140 vārdu)
Skaitļošanas tēvi
https://ej.uz/datiunprogrammas
Džons Notons, The Guardian, 2012. gada 26. februārī
20. gadsimta 40. gados Alans Tjūrings izstrādāja mūsdienu datorzinātņu teorētiskos pamatus, kas bija balstīti viņa paša darbā pie vācu slepeno kodu atšifrēšanas Lielbritānijas valdības uzdevumā Otrā pasaules kara laikā. Taču Džons fon Noimans, kas nesen bija strādājis pie Manhatanas projekta, pirmais izmantoja šo Tjūringa teoriju praksē, 50. gados uzbūvējot pirmo moderno datoru Perspektīvo pētījumu institūtā Prinstonā Ņūdžersijā. Fon Noimans atklāja, ka šo pašu atmiņu var izmantot, lai saglabātu datoros datus un programmas. Kopš tā laika “fon Noimana arhitektūras” izmantošana datoros ir kļuvusi par standartu. (2300 vārdu)
Īlona Maska slepenā mērce
Tims Ērbans, Wait But Why, 2015. gada 6. novembrī
ASV izcilākā dzīvā izgudrotāja, uzņēmumu Tesla un SpaceX dibinātāja Īlona Maska, portrets. “Šis puisis ir nepārspējamākais Amerikas rūpniecības gigants laikā, kad nepārspējamiem rūpniecības gigantiem Amerikā nevajadzētu būt. Viņš uzpeldēja 90. gados dotcom burbulī ar 180 miljoniem ASV dolāru, bet viņš nepalika sēdēt savā siltajā investora vietiņā, uzklausot pazemīgu jauno uzņēmēju idejas, viņš nolēma uzsākt cīņu 400 kg smago sumo cīkstoņu kategorijā – automobiļu rūpniecībā, naftas rūpniecībā, aviācijas un kosmosa nozarē, militārās rūpniecības kompleksā, energoapgādē –, un izskatās, ka viņš šajā cīņā uzvar. Turklāt tas viss, kā liekas, tiek darīts, lai nodrošinātu labāku nākotni mūsu sugai.” (21 400 vārdu)
Neierobežota informācija
https://ej.uz/progresa_parskats
Naomi Oreskesa un Eriks M. Konvejs, Scientific American, 2020. gada 1. septembrī
Lielisks pārskats par zinātnes un tehnikas progresu pēdējos divos gadsimtos. Zinātni galvenokārt nodarbinājis jautājums, kā “izmantot matēriju un enerģiju”. Trīs no pieciem ievērojamākajiem sasniegumiem, kas “patiešām mainījuši mūsu dzīvi”, ir elektrība, telekomunikācijas un skaitļošana. Pārējie divi, kodolenerģija un kosmosa izpēte, atstājuši “daudz mazāku ietekmi”, nekā sākumā gaidīts. (3300 vārdu)
Roberts Kotrels,
veido thebrowser.com tīmekļa vietni un informatīvo biļetenu, kas iesaka vērtīgu lasāmvielu, parasti sastopams Rīgā, veikalā Robert’s Books (robertsbooks.lv)