Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Kā lasīt papirusu
Kīts Hjūstons, Delancey Place, 2020. gada 21. jūlijā
Par lasīšanas ergodinamiku Senajā Romā. “Vajadzīgas abas rokas, lai grāmatas tīstokli no viena gala ritinātu vaļā un atkal sarullētu otrā galā; ir pilnīgi neiespējami ar vienu roku kaut kā atbalstīt atritinātu rulli, vienlaikus malkojot vīnu no glāzes, ko tur otrā rokā. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ romieši, lieli vīna mīļotāji, papirusiem pierīkoja divus mietiņus jeb umbilici, katru savā galā, – lai saritināšana un atritināšana būtu vienkāršāka. Viņi gatavoja īpašus lasāmgaldus ar tapiņām, aiz kurām varēja aizkabināt papirusa umbilici, lai rullis paliktu atvērts vajadzīgajā vietā.” (460 vārdu)
Lasiet mazāk
Alēns de Botons, The School of Life, 2020. gada 7. septembrī
Līdz jaunajiem laikiem fakts, ka cilvēks ir daudz lasījis, netika atzīts par īpašu sasniegumu, pat tajās ārkārtīgi šaurajās aprindās, kurām bija piekļuve bibliotēkām. Musulmaņi un kristieši uzskatīja, ka visa būtiski svarīgā informācija apkopota vienā vienīgā grāmatā – vieniem tas bija Korāns, otriem Bībele. Ķecerīgu un aizliegtu grāmatu lasīšana bija noziegums, par ko bieži sodīja ar nāvi. Apgaismības laikmets ļāva attīstīties plurālismam. Šodien, vai tas ir labi vai slikti, par daudz lasīt vispār nav iespējams. (1450 vārdu)
Cilvēciskos vākos
Maiks Džejs, The New York Review of Books, 2020. gada 21. oktobrī
Apskats veltīts antropodermiskām grāmatām – citiem vārdiem, grāmatām, kas iesietas cilvēka ādā. Šai praksei ir sena un lielākoties civilizēta vēsture. “Autentiski piemēri parasti ir visai necili izskata ziņā, vizuāli un pēc taustes tās ne ar ko īpaši neatšķiras no citām ādas vākos iesietām grāmatām un visai reti izceļas ar gotisku dizainu vai ierakstiem.” (3640 vārdu)
Mācību grāmatas vizualizēšana
All American Breakfast, Less Wrong, 2020. gada 24. septembrī
Kas būtu vajadzīgs, lai mācību grāmatas lasīšana mazāk atgādinātu darbu un vairāk līdzinātos izklaidei? “Es varētu nosaukt veselu rindu lietu, kam konkrētajā brīdī pievērstos daudz labprātāk nekā ķīmijas mācību grāmatas lasīšanai. Vai ķīmijas grāmatas lasīšana ir savienojama ar rotaļīguma sajūtu? Vai varbūt labāk koncentrēties efektīvam, lai arī sausam mācību procesam un atrast veidu, kā atalgot sevi vēlāk?” (1900 vārdu)
Dokumentālu darbu pieteikuma vēstules
https://ej.uz/dok_kopsavilkums
Keita Makīna, Agents & Books, 2020. gada 26. maijā
Kodolīgi, racionāli ieteikumi, kā piedāvāt savu topošo grāmatu literārajam aģentam, ja tā nav daiļliteratūra. “Ja jūs rakstāt par vēsturi vai memuārus, jūsu sacerējuma kopsavilkums, visticamāk, atgādinās romāna izklāstu. Ar cilvēkiem notikušas dažādas lietas; pastāstiet man, kas tieši ar viņiem noticis. Ja jūs rakstāt kaut ko līdzīgu padomu krājumam, jums jāpastāsta lasītājam, ko viņš spēs izdarīt, kad būs ticis līdz beigām, un kā jūs plānojat viņam to iemācīt. Ja jūs mēģināt kaut ko pierādīt, kopsavilkumam jānorāda, kāds ir jūsu apgalvojums un ar kādiem argumentiem jūs to taisāties pierādīt.” (1300 vārdu)
Sižeta taksonomija
Eds Saimons, The Millions, 2020. gada 2. oktobrī
Cik stāstu, cik dažādu sižetu pastāv dzīvē un literatūrā? Mēs, lasītāji, instinktīvi atbildētu: “miljoniem” vai pat “bezgalīgs daudzums”. Taču daži literatūras kritiķi, pievienojoties jau sen izteiktajam antropologu apgalvojumam, iebilst, ka “ir tikai 36 dažādi stāsti – vai varbūt septiņi vai četri”. Un varbūt, ja aizrokamies līdz dziļākajai būtībai, patiesībā sižets ir tikai viens – “stāsts par gribēšanu un nedabūšanu”. (4400 vārdu)
Lappuse kā eksistence
Hjū Fulems-Makvilans, The Stinging Fly, 2015. gada 1. novembrī
Autors apcer baltu lapu. Šajā mirklī ietverta “absolūta brīvība”. Iespējams, ka pat pārmērīga brīvība. Ar ko lai sāk? “Kā teiktu ikviens jēdzīgs eksistenciālists, absolūta brīvība paralizē. Tā dod pārāk lielas izvēles iespējas. Pārāk lielu atbildību. Pārāk lielas bažas. Bažas var iztulkot kā bailes zaudēt kontroli – bailes, ka to varētu zaudēt kaut kad nākotnē.” (4800 vārdu)
Grāmatizdevēju ķibeles
Džošua Hohšilds, First Things, 2020. gada 11. novembrī
Kā pazīt labi izdotu grāmatu? Digitālā druka ir ātra un lēta, tas ir ekonomisks risinājums nelielam metienam. Taču tā nav skaista. Skaistums nāk ar ofseta druku, kurā šķidru tinti uzspiež uz papīra ar fiziskas iespiedformas palīdzību. Salīmētas lappuses ātri izjūk; sašūtas lappuses paliek kopā. Uzmanieties no izdevējiem, kuri ķeras pie digitālās drukas un līmētiem iesējumiem, vēl pirms pārdoto eksemplāru skaits sarucis tiktāl, lai attaisnotu iespiešanu pēc pieprasījuma. (1700 vārdu)
Sapņotāju brālība
Eds Saimons, The Millions, 2020. gada 9. oktobrī
Tik daudz grāmatu, tik maz laika. Sendienās mācīts cilvēks, kurš pilnībā nodevies zinībām, varēja cerēt sava mūža laikā izlasīt lielāko Aleksandrijas bibliotēkas krājuma daļu un pretendēt uz vispārīgu pārskatu par cilvēces uzkrātajām zināšanām. Lai izšķirstītu 38 miljonus grāmatu, kas patlaban glabājas ASV Kongresa bibliotēkā, vajadzētu tūkstošiem cilvēka mūžu. Šāds vēriens var likties iedvesmojošs, taču tikpat labi var gadīties, ka, tāpat kā raksta autoram, no tādas domas sāk reibt galva. (4450 vārdu)
Pasaulē dīvainākās grāmatas
https://ej.uz/divainas_gramatas
Alisone Flada, The Guardian, 2020. gada 1. oktobrī
Kur ir punkts, kurā bibliofilija nemanāmi pāraug sociopātijā? Iespējams, tas meklējams starp izsoles dalībniekiem, kuri sacenšas, lai iegūtu savā īpašumā Korāna sējumu, kas “rakstīts ar Sadama Huseina asinīm”, vai 18. gadsimta “Demonoloģijas un maģijas kompendiju”, kurā viena no ilustrācijām “attēlo burvi, kas mēģina izrakt paslēptus dārgumus, taču kādā brīdī pamana, ka viņa līdzzinātāju sagrābis trīsmetrīgs dēmons ar gaiļa galvu, kurš vienlaikus nevērīgi urinē uz viņu laternas”. (2200 vārdu)
Roberts Kotrels,
veido thebrowser.com tīmekļa vietni un informatīvo biļetenu, kas iesaka vērtīgu lasāmvielu, parasti sastopams Rīgā, veikalā Robert’s Books (robertsbooks.lv)