Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Sargieties no ekscentriķiem
Deivids Ričesons, Lapham’s Quarterly, 2019. gada 8. oktobrī
Īsa matemātikas trako domātāju vēsture un sistemātika. “Viņi ir vīrieši. Viņi ir veci, bieži pensijā. Viņi nesaprot, ko nozīmē jebkam būt matemātiski neiespējamam. Viņu pierādījumus vienmēr pavada blīvi, sarežģīti skaitļi. Viņi tic, ka par savu darbu tiks bagātīgi atalgoti naudas vai prestiža izteiksmē. Viņus nav iespējams pārliecināt, ka viņi kļūdījušies. Viņi ir ražīgi un neatlaidīgi vēstuļu rakstītāji, kuri aizņems tik lielu jūsu laika daļu, cik jūs viņiem atvēlēsiet.” (2020 vārdu)
Kāršu sajaukšanas matemātika
Reičela Tomasa, Plus Magazine, 2021. gada 29. janvārī
Par matemātisko grupu teoriju, kas skaidrota ar kāršu sajaukšanas pētījuma palīdzību. Tādi mainīgie lielumi kā, piemēram, kaudzītes izmērs un simetrija nodrošina plašu struktūru klāstu, ko var sadalīt sīkāk, tādējādi nodemonstrējot, kā veidojas modeļi. “Tas patiesi ir kā koks, kas sazarojas, sazarojas un sazarojas, līdz sasniedz pakāpi, kad to vairs nav iespējams sadalīt, un tas ir tāpat kā nokļūt līdz koka lapām.” (2575 vārdi)
Pieņēmumu māksla
Roberts Deikgrāfs, Quanta, 2019. gada 7. maijā
Matemātika ir “pacēlusi hipotēzes formulējumu līdz augstajai mākslai”. “Prasmīgi izvēlēts, bet nepierādīts apgalvojums” var padarīt tā autoru pasaulslavenu – dažkārt pat slavenāku par to, kas sniedz galīgo pierādījumu. Puankarē hipotēze ir un paliek Puankarē hipotēze, pat ja Grigorijs Perelmans pēc tam ir to atrisinājis. (1620 vārdu)
Vai Šrēdingera vienādojums ir pareizs?
https://ej.uz/neviens_nesaprot
Džons Horgans, Scientific American, 2021. gada 7. janvārī
Par kvantu mehāniku un realitāti. Ja reālā pasaule ir “būtībā matemātiska”, kāpēc pat mēreni sarežģīti vienādojumi “lielākajai daļai no mums šķiet tik sveši”? Matemātiskos modeļus apdraud to filozofiskie trūkumi, un teorētiķi jau sen strīdas, vai matemātikai vienai pašai ir nozīme. “Vai teoriju var uzskatīt par pareizu, ja neviens to nesaprot?” (1569 vārdi)
Šķietami vienkārša matemātiska problēma
Stīvs Neidiss, Quanta, 2020. gada 9. decembrī
Aizraujoša ganību kazas problēmas vēsture. Problēmu, kura pirmoreiz minēta 1748. gada Woman’s Almanac, vēlākās matemātiķu paaudzes savērpa arvien barokālākās formās, veltīgi mēģinot to atrisināt. Problēmas eksistences minimumam nepieciešama kaza, virve, apaļš iežogojums un kāds, kas ir apmāts ar mērīšanu. (1940 vārdu)
Pēdējais progress
Džordans Elenbergs, Believer, 2003. gada 1. novembrī
Brīvas pārdomas par tikumiem un prasmēm, kas vajadzīgas sarežģītu matemātisku problēmu risināšanai, salīdzinājumā ar tām, kas nepieciešamas, kāpjot bīstamos kalnos. Pieskaras Fermā pēdējai teorēmai un Rīmaņa hipotēzei. “1923. gadā The New York Times vaicāja Džordžam Malorijam, kāpēc viņš grib uzkāpt Everestā. Viņš atbildēja: “Tāpēc, ka tas tur ir.” Neviens viņam nejautāja: “Kā jūs zināt, ka tas tur ir?” Nemaz nerunājot par: “Kas tieši tas ir?” Ir dažas ontoloģiskas problēmas, par kurām alpīnistiem nav jālauza galva.” (5983 vārdi)
Kā lasīt matemātiku
https://ej.uz/lasīt_matemātiku
Fernandu Gouvea un Šajs Saimonsons, VCU, 2017. gada 13. decembrī
Matemātikas idejas ir "dabiski labi definētas", lai ļoti īsā vietā būtu iespējams ļoti precīzs apraksts. Gan matemātisks raksts, gan romāns "izstāsta stāstu" un "izvērš sarežģītas idejas", bet matemātisks raksts to paveic ar "niecīgu daļu romānā izmantotā vārdu un simbolu apjoma". (5007 vārdi)
Kā tas ir – nodarboties ar matemātiku?
Andrū Vailzs, Plus Magazine, 2016. gada 1. decembrī
Andrū Vailzs, kurš pierādījis Fermā pēdējo teorēmu, runā par matemātiķa dvēseles dzīvi. “Ja vēlies būt matemātiķis, nav labi, ja tev ir pārāk laba atmiņa. Tev jāaizmirst, kā tu problēmai pievērsies iepriekš. Tas mazliet līdzinās evolūcijai. Ja tu atcerētos visus agrākos neveiksmīgos mēģinājumus, tu vairs nemēģinātu tos atkārtot. Tā kā man ir diezgan slikta atmiņa, es, visticamāk, mēģinu to pašu vēlreiz, līdz saprotu, ka biju palaidis garām šo vienu sīkumu.” (1800 vārdu)
Šinjiči Močizuki un nepārbaudāmais pierādījums
Davide Kastelveki, Nature, 2015. gada 7. oktobrī
Pēc desmit gadu darba vientulībā japāņu matemātiķis nāca klajā ar apgalvojumu, ka atrisinājis vienu no nozīmīgākajām problēmām savā jomā. Tikai nelaime tā, ka gandrīz neviens nav spējīgs saprast, vai viņam ir taisnība. “Darbs bija milzīgs – kopumā vairāk nekā 500 lappušu, kas pārblīvētas ar simboliem. Močizuki apgalvoja, ka ir pierādījis abc hipotēzi – jau 27 gadus pastāvošu skaitļu teorijas problēmu. Ja viņa pierādījums izrādītos pareizs, tas būtu viens no satriecošākajiem sasniegumiem šī gadsimta matemātikas zinātnē.” (3120 vārdu)
Ņūtona tulkošana
Čārlzs Līdems-Grīns, Principia, 2021. gada 2. februārī
Matemātiķi diskutē par niansēm, kā mūsdienu angļu valodā tulkot Ņūtona "Principia", kas sākotnēji publicēts latīņu valodā 1687. gadā. Ņūtona idejas ir precīzas, bet viņa valoda ir pārsteidzoši nenoteikta. "Vienam jēdzienam dažādos kontekstos viņš mēdz lietot dažādus vārdus; viņš necieš jaunu terminu radīšanu, tāpēc tiek apsūdzēts jēdziena trūkumā, jo nav tam piešķīris vārdu." (1580 vārdu)
Grotendīks bija Pikaso no Jupitera
Džonatans Kudžava, 3 Quarks Daily, 2014. gada 8. decembrī
Atmiņas par Aleksandru Grotendīku, kurš “līdz pašiem pamatiem pārbūvēja milzīgu matemātikas apjomu. Jums būs taisnība, ja iztēlosities viņu kā vieszinātnieku no ārpuszemes civilizācijas, kuras matemātika salīdzinājumā ar mūsējo ir kā mūsu matemātika salīdzinājumā ar kādu Amazones cilti, kas prot skaitīt tikai līdz trīs”. Viņš redzēja problēmas kā jautājumus, kas jāsaprot, nevis jārisina: “Ja jūs patiesi un dziļi izprotat, risinājums nāk bez piepūles.” (1250 vārdu)