Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Deguns zina
Roberts Adamss, The New York Review of Books, 1986. gada 20. novembrī
Oža starp citām maņām ir izraidītās statusā. Kants to savā estētikā neatzina, Freids noraidīja kā anālā aspektu. Varbūt viņiem bija taisnība. Oža ir “ļoti ietekmējama maņa”, vismaz cilvēkiem. Vēsturiski dažādas smakas ir tikušas piedēvētas noteiktām etniskām grupām un sociāliem slāņiem, savukārt svētajiem gan metaforiski, gan burtiski tika piešķirta “svētuma smarža”. (3400 vārdu)
Kā izprast smaržas
Reičela Saima, The New Yorker, 2021. gada 25. janvārī
https://ej.uz/pārtulkot_smaržu
Runāt par smaržām var šķist “nedaudz līdzīgi kā runāt par sapņiem”. Ožas pasaule ir “privātāka, nekā mēs varētu domāt”. Atrodoties vienā “īpaši nobriedušā” metro vagonā, viens pasažieris var klusībā salīdzināt gaisu tajā ar “saldu Gorgondzolas sieru”, cits saodīs puvušu ķirbi, bet trešais – “kūts smaku”. Eksotiski salīdzinājumi raisās viegli, kad cenšamies smaržas pārtulkot vārdos. “Daudziem pieredzējušiem smaržu kritiķiem ir tendence būt ekstravaganti ekstātiskiem.” (3500 vārdu)
Smaržas un jūtīgums
Braians Īno, Details, 1992. gada jūlijā
https://ej.uz/sajauktas_sajūtas
Mākslinieka stāstījums par ilgstošu aizraušanos ar smaržām, kas aizsākās cerībā izveidot pasaules smaržu karti, tās sistematizējot ar loģikas vai asociāciju palīdzību, bet beidzās ar samierināšanos, ka smaržas ir patīkams haoss. “Parfimērija ir ļoti saistīta ar šo procesu, kurā tiek izzinātas neatpazīstamības robežas, izraisītas sajūtas, kam nav nosaukuma, vai sajauktas sajūtas, kas nav savstarpēji saistītas.” (1864 vārdi)
Meklējot maņu
Katrīna Koulza, New Statesman, 2021. gada 5. aprīlī
Oža ir “Pelnrušķītes maņa” – tā, par kuru cilvēki visdrīzāk teiktu, ka bez tās varētu dzīvot. Bet izveseļojušies kovidapacienti, kuri uz laiku bija pazaudējuši un pēc tam pakāpeniski atguvuši ožu, no jauna novērtē apkārt esošās smaržas. Šķiet, ka arī pasaulei kopumā ir raksturīga smaka: “Lielākoties man šķiet, ka tie ir sīpoli, bet nav tālu arī ķiploki, gāze vai uz gāzes vārīti ķiploki.” (1822 vārdi)
Trokšņainība
Kīts Tomass, London Review of Books, 2020. gada 16. jūlijā
Vēsturnieka piezīmes par smakām agrīno jauno laiku Anglijā un Francijā. “Pat karaļa Džeimsa laika bites bija vārīgas pret nepatīkamām smakām: kāds avots brīdināja biškopjus netuvoties stropam ar smirdīgu elpu un izpalīdzīgi piebilda, ka šādu “pretīgumu” varot labot ar krūzi alus. Tāda pretlīdzekļa nebija pret atbaidošajām elles smakām, ko dažādi salīdzināja gan ar baku un tabakas, gan seska un cietuma smaku. Turpretī visiem ziedojumiem Dievam bija jābūt ar saldu smaržu, kā tas skaidri noteikts Vecajā Derībā. Tāpēc arī liturģijā izmanto vīraku.” (2850 vārdu)
Vienpadsmit veidi
Deivids Dž. Haskels, Emergence, 2020. gada 28. janvārī
Koku, atmiņu un vēstures apraksti, kuru vienojošais elements ir smarža – sākot no ginka kā “dzīvās fosilijas” līdz pat Amerikas liepas dziedinošajam spēkam. “Koks uzliek mierinoši zaļu roku uz nemiera pieres, nomierina sāpju neironu ceļus un iepin savu aromātu mūsu centrālās nervu sistēmas plaisās. Mēs ieelpojam koku un vairs neesam slimi.” (6114 vārdu)
Pētījumu dienasgrāmata: smaržas
algekalipso, Qualia Computing, 2020. gada 14. augustā
Piezīmes par smaržām un ožu. Interesanti un ārkārtīgi daudzveidīgi, no futūristiska restorānu ēdiena līdz feromonu ķīmijai. “Ja apvieno 40 maksimāli atšķirīgas aromātu molekulas, rezultātā iegūst vispārīgu, neitrālu smaržu, kas ne ar ko neizceļas. To sauc par “baltā trokšņa smaržu” jeb Laurax. Smaržu sajaukumi patiešām atmaksājas tikai 5 līdz 15 dažādu molekulu diapazonā, kur mēs (iespējams) maksimāli palielinām iegūtās smaržas empīrisko raksturu.” (11 100 vārdu)
Kā saost
Briena Judkovska, Agenty Duck, 2019. gada 7. augustā
Oža ir vismazāk izmantotā un vismazāk novērtētā no visām maņām. Mēs nepavadām pietiekami daudz laika ar degunu pie zemes, kur ir atrodama lielākā daļa smaku. Ja pajautāsiet kādam, kāda bijusi viņa diena, viņš jums pastāstīs, ko viņš redzējis un dzirdējis, bet gandrīz nekad – ko saodis, ja vien smaka nav bijusi atbaidoša. Cilvēkiem ir daudz jutīgāks deguns, nekā viņi domā. Ja jūs regulārāk pieliktu pūles, lai saostu lietas, jūs drīz vien spētu jau pēc smaržas vien noteikt, kad tuvojaties mājām. (1020 vārdu)
Džordža Orvela smakas
Džons Saterlends, The Guardian, 2016. gada 13. augustā
Saterlends, zaudējis ožu, gūst jaunas atziņas, pārlasot Džordža Orvela grāmatas. Ikdienā oža var būt vismazāk svarīgā no maņām, bet Orvela darbos tā ir visur. Varbūt pat Orvels izgudrojis to, ko mēs tagad saucam par ožas pārbaudi: “Sociālisms, vismaz šajā salā, vairs nesmaržo pēc revolūcijas un tirānu gāšanas, tas smird pēc īgnuma, mašīnu pielūgsmes un stulba Krievijas kulta. Ja nelikvidēs šo smaku, fašisms uzvarēs.” (2119 vārdu)
Ošņātāji
Emma Janga, Mosaic, 2016. gada 16. februārī
https://ej.uz/klepus_tanzānijā
Čārlzs Tanzānijā veic tuberkulozes skrīningu. Tas ir grūts darbs, bet Čārlzam ir dabas dots talants. Čārlzs ir milzu kāmjžurka. “Čārlzs un viņa kāmjžurku kolēģi ošņā klepus krēpu paraugus. Dzīvnieki mēdz kļūdīties, tomēr tie atklāj ap 70% gadījumu, un viņus neuztrauc, vai pacientam ir HIV. Tas ir ļoti svarīgi Tanzānijā, kur vismaz četri no desmit tuberkulozes slimniekiem ir HIV pozitīvi.” (5700 vārdu)