Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Endija Vorhola slava
Roberts Hjūzs, The New York Review of Books, 1982. gada 18. februārī
“Tam, ko Vorhols glezno, diez vai ir kāda nozīme; viņa klienti skaidri saredz tikai parakstu. Klienti grib “Vorholu”, atpazīstamu produktu ar viņa zīmogu. Līdz ar to jebkura būtiska novirze no normas, ko, piemēram, varētu izraisīt radoša saikne ar pasauli, īstenībā šķistu dīvaina un nepatīkama – tā būtu atteikšanās no agrākajiem produktiem. Vorhola pārdošanas atslēga ir paņemt klientu ar atkārtojumu.” (5700 vārdu)
Ja to ierāmē šādi
Linkolns Perijs, The American Scholar, 2020. gada 2. martā
Kā gleznotājs izvēlas gleznas formu, un kā šī forma ietekmē to, kā mēs darbu uztveram? “Horizontāle ir piemērota stāstījuma laikam, bet vertikāle varētu būt paredzēta epifānijām, nozīmīgām atskārsmēm. Ķīniešu Hunaņas provinces miglaino kalnu gleznojumu forma liecina par hierarhiju. Debesis ir augšā, zeme apakšā.” (2500 vārdu)
Nozagt vērtīgu mākslas darbu
Sandijs Nērns, Delancey Place, 2020. gada 1. oktobrī
Kāpēc zagt gleznas, kuras ir tik slavenas, ka tās nevar pārdot? “Pēdējo 10–15 gadu laikā daudzu augstvērtīgu mākslas darbu zādzību kopsaucējs ir bijis zagto darbu izmantošana par nodrošinājumu narkotiku darījumos. Pēc veiksmīgas zādzības zagtais mākslas darbs iegūst jaunu “vērtību” kriminālajā pasaulē: tie varbūt būs tikai 10% no tā komerciālās vērtības, tomēr tā joprojām būtu pieklājīga summa.” (880 vārdu)
Vēstures tirānija
Džerijs Solcs, Vulture, 2016. gada 12. septembrī
https://ej.uz/mākslas_vēstures_kārtība
Mākslas vēsturnieki kārtību savā priekšmetā ievieš retrospektīvi. Visam, kas ir svarīgs, jāved līdz tagadnes brīdim. “Pastāv uzskats, ka viss attīstās, un progresu lielākoties mēra ar formāliem paņēmieniem, vērtējot izmaiņas priekšstatos par telpu, krāsu, kompozīciju, tēmu un tamlīdzīgi. Sintētiskas pārmaiņas un tiki apvienojas lietās, kuras mēs saucam par tādām kustībām kā kubisms, konstruktīvisms, futūrisms, jūgendstils, krāsu laukumu glezniecība utt. Problēma tāda, ka tiem, kuri neiederas šajā laika skalā, nav paveicies.” (1500 vārdu)
Bēdīgi slavenākā glezna
Tims Smits-Langs, Frieze, 2019. gada 2. oktobrī
Runa ir par Kurbē gleznu “L’Origine du monde” (“Pasaules sākums”). Kāds jaunlaiku kritiķis to apraksta šādi: “Šī sieviete, kas attēlota no priekšpuses, ir pēdējais vārds reālismā. Bet meistars, kurš atveidojis savu modeli no dabas, atstājis novārtā pēdas, kājas, augšstilbus, gurnus, plaukstas, rokas, plecus, kaklu un galvu.” Tātad gleznā palikusi tikai viena ķermeņa daļa. (2770 vārdu)
Glabātāji
Bens Lērners, The New Yorker, 2016. gada 3. janvārī
https://ej.uz/digitāla_reprodukcija
Māksla digitālās reproducēšanas laikmetā. Konservācijas un restaurācijas jautājumi var būt filozofiski tikpat lielā mērā, cik tie ir tehniski un estētiski. Kad visas daļas ir nomainītas, vai darbs joprojām uzskatāms par oriģinālu? Ko darīt, ja darbs ir veidots tā, lai tas izjuktu, vai iecerēts ar domu, lai tas nekad netiktu radīts? Vitnijas muzeja Reprodukcijas komisija – pirmā šāda veida institūcija – lemj, kad mākslas darbu “nevar restaurēt” un kad ir “jārada tā kopija”. (6300 vārdu)
Māksla ir burbulis, kas nepārplīsīs
Dž. Dž. Čārlzvorts, Artnet, 2015. gada 6. jūlijā
https://ej.uz/globālais_mākslas_tirgus
Piezīmes par globālā mākslas tirgus pārveidi. Deficīts ir labākais cenas prognozētājs. Austrumu nauda grib Rietumu mākslu. “Modernisms šobrīd absolūti nav kontroversiāls. 20. gadsimta pirmo pusi no kulturālā un intelektuālā aspekta vērtē kā nopietnu, ar stabilu reputāciju. [..] Klasisko, ārkārtīgi reto modernistu mākslu tagad daudzējādā ziņā uzskata par kultūras hierarhijas virsotni, kas sniedzas pāri visām nacionālās kultūras robežām.” (1240 vārdu)
Kristofera Vūla šedevrs
Džeimss Tārmijs un Vernons Silvers, Business Week, 2014. gada 9. oktobrī
Par šķietami neprātīgajām summām, kas tiek maksātas par laikmetīgās mākslas darbiem, ko labi raksturo Kristofera Vūla gleznas “Apokalipse tagad” vairāksolīšana Christie’s izsoļu namā 2013. gadā, kad darbu pārdeva par 26,4 miljoniem dolāru. “Tā vispār nav nekāda glezna – tikai melni burti uz divmetrīga balta fona, ar lielajiem burtiem rakstīta rinda no Frānsisa Forda Kopolas filmas “Apokalipse tagad”: PĀRDOD MĀJU PĀRDOD MAŠĪNU PĀRDOD BĒRNUS.” (3100 vārdu)
Ideāls viltojums
Samants Subramanians, The Guardian, 2018. gada 15. jūnijā
https://ej.uz/viltotāju_problēmas
Augstajās tehnoloģijās prasmīgi viltotāji spēj viltot vecmeistarus, piemuļķojot pat lielākos muzejus un izcilākos izsoļu namus. Tomēr viltot mūsdienu darbus ir vienkāršāk, jo ir mazāks risks izmantot hronoloģiski neatbilstošus materiālus, ko varētu pierādīt ar ķīmisko analīzi. Eksperti, kuri agrāk apliecināja darbu autentiskumu, “sākuši izstāties no spēles”, jo pieaug finanšu un reputācijas riski. “Tehniskās prasmes, kas nepieciešamas Leonardo viltošanai, ir milzīgas, bet ne tik lielas, lai viltotu, piemēram, Modiljāni.” (6500 vārdu)
Vai mākslai vajag reliģiju?
Bobs Dagans, Big Think, 2014. gada 29. augustā
Mākslinieki tiecas sasniegt individuālu nemirstību, reliģija – kolektīvu pestīšanu. Taču abi var izmantot viens otru. Mākslinieki var gūt labumu no reliģijas enerģijas, reliģija var gūt labumu no mākslinieku izteiksmes spēka. Daži mūsdienu mākslinieki par reliģijas aizstājēju ir mēģinājuši izmantot politiku, taču politikai nav nekas sakāms par nemirstību. Ar reliģiju jums ir Mikelandželo, bez tās jums ir Džefs Kūnss. (840 vārdu)
Džefs Kūnss: kurš kuru atbrīvo?
Morgans Mīss, The Easel, 2017. gada 5. septembrī
https://ej.uz/kūnsa_aizstāvībai
Džefa Kūnsa aizstāvībai. Māksla ir lielāka un sarežģītāka nekā mākslinieks. “Darbs nebūtu tik dīvains, tik satraucošs un tik baiss bez tā naivās atklātības virspusējā spožuma, bez tā maigās uzstājības, ka mūsu vēlmes būtu vienkāršas un nesarežģītas, ja tikai mēs tām ļautos. Viss, kas Kūnsa darbos ir neatvairāms, viss, kas ir, atklāti sakot, ienīstams, ir atkarīgs no šīs attieksmes – attieksmes, kuru Kūnss pārmantojis no vēlīnā Endija Vorhola.” (3060 vārdu)