Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Slavojs Žižeks. 13 esejas par Ļeņinu
Ad Marginem un KFKP, 2003
Dīvaina grāmata, kas savā mārketinga stratēģijā apvieno ultra postpostmodernistisku filozofēšanu, vienas epistemoloģiskas rindkopas ietvaros lēkājot no Šūberta Ziemas ceļa atskaņojuma Staļingradas kauju ierakumos uz ainu, kurā baltais policists pasniedz nokritušu kurpi melnādainai demonstrantei Dienvidāfrikas Republikā, un atpakaļ uz Bēthovena Apasionātu, ko Ļeņins nekad nespēja noklausīties līdz galam, jo tā viņā modināja jūtas, kas varētu likt apskaut savu šķiras ienaidnieku. No vienas puses, aizraujošs spriedumu un asociāciju birums, ko var lasīt kā izmantojamu anekdošu krājumu, no otras puses, lecīgs un savā bezcerībā pat aizkustinošs (lai gan iespējams, ka fiktīvs) projekts ar mērķi padarīt Ļeņinu no ikonas vai lamuvārda atpakaļ par cilvēku. Parastam Rietumu intelektuālim raksturīgais profesora Žižeka kreisums un Marksa vai Brehta citāti vairs īpaši nepārsteidz, pareizāk sakot, nezin kāpēc joprojām nepārsteidz. Aizraujošāks ir jautājums, ko atbalstīšanas cienīgu šajā grāmatā saskatījuši Krievijas komunistiskās partijas biedri?