Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Šons Makmīkins
Pirmā pasaules kara izcelsme Krievijā
Kembridža: The Belknap Press of the Harvard University Press, 2011
Šī grāmata piedāvā palūkoties uz Pirmo pasaules karu, fokusējoties uz Krievijas ģeopolitiskajām aktualitātēm īsi pēc 19. un 20. gs. mijas, un atzīt (vai neatzīt), ka Krievijas rīcība šā kara izraisīšanā bijusi samērojama ar Vācijas un Austrijas lomu vai pat lielāka. Man kā lajam, kura priekšzināšanas ir pārāk vājas, lai līdz ar vēsturniekiem apstrīdētu vai pieņemtu šo postulātu, interese par grāmatu saistījās visvairāk ar vēlmi kaut kā detalizētāk sajust Turciju Eiropas kopdzīvē. Piemēram, pieķēros tādai konkrētībai kā “jūras šaurumi”. Atzīšos, neesmu trenēta domāt šādās kategorijās, drīzāk jau meklēt ideju cīņas tur, kur karā iet ražošana un tirgošanās. Kurš tagad atceras, ka bijuši tādi divi Balkānu kari 1912.–1913. gadā, kuru rezultātā Turcija ierobežojusi Krievijas iespējas caur Melnās jūras šaurumiem piekļūt tirgiem, pēc kuriem tiekusies Krievijas tolaik joprojām par 10% gadā augošā ekonomika? Bet, lūk, graudu eksports 1912. gadā turku dēļ esot sarucis uz pusi, un Osmaņu impērijas sagraušana Krievijai kļuvusi par uzdevumu numur viens, liekot aktīvi gatavoties pasaules karam. Bet ir vēl citi interesanti un tiešām nedzirdēti stāsti, piemēram, 1916. gada “piedzīvojumu kino” – kā krievu kavalērijas korpuss aiziet gandrīz līdz Bagdādei, lai izpestītu no ķezas ielenktos britus un indiešus, kuri karo ar turkiem Mezopotāmijā, kur jau rosās arī vācieši. Grāmata dod arī iespēju saskatīt Krievijas lomu turku genocīdā pret armēņiem, provocējot piebilst, ka autors – amerikāņu vēsturnieks – strādā universitātē Turcijā.