Sūzena Zontāga "Tā kā apziņa ir piejūgta miesai. Dienasgrāmatas 1963–1981"

Sūzena Zontāga
Tā kā apziņa ir piejūgta miesai. Dienasgrāmatas 1963–1981
Londona: Hamish Hamilton, 2012

Turpinot izdot Zontāgas dienasgrāmatas, ir sastādīts pamatīgs sējums, kas satur 60. un 70. gadu piezīmes. Neesmu vēl īsti sapratis, kā to lasīt, tāpēc pagaidām atšķiru nejaušā vietā un pārsteigti skatos uz lakonisku ierakstu man nepazīstama cilvēka dzīvē, kas ar katru reizi kļūst aizvien tuvāka. Tur ir gan intīma rakstura pārdomas par nedienām ar mīļākajām (“Irēnā vairs nav ne mīlestības, ne žēlsirdības, ne laipnības pret mani. Pret mani, attiecībā uz mani, man viņa ir kļuvusi cietsirdīga un sekla.”), gan pavisam praktiskas – par to, kāda mūzika šobrīd ir populāra Lielbritānijā (Klifs Ričards, Helēna Šapiro, Bītli, Rolling Stones, The Birds), kādus smieklīgus un retus vārdus ir gadījies uzzināt (“Sperlonga – pludmale netālu no Romas.”), kādas tēmas būtu interesanti aplūkot esejā (“Kāpēc filmas ir labākas par grāmatām”). Ir daudz sarakstu – jaunākās filmas, ko rāda Ņujorkā, skaistākās kapsētas Eiropā, franču vārdu tulkojumi, varoņu attiecības kādā romānā, idejas romānam (“romāns kā vēstule, kā dienasgrāmata, kā poēma ar komentāriem, kā enciklopēdija, kā grēksūdze, kā saraksts, kā rokasgrāmata, kā “dokumentu” krājums”). Un atkal problēmas (“Nekādu problēmu vispār nav. Nav nekā noslēpumaina cilvēku attiecībās. Nekā, izņemot mīlestību.”).