Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Vermicelli Orchestra
Byzantium
1999, Boheme Music
Noskaņojums:
romantiska saulrieta apņēmība
Vieta:
lapene sabrukušas muižas parkā
Cilvēki:
draugi, kurus vieno kopīgi lasītas grāmatas
Daudzi krievu mūziķi, kas akadēmiskas izglītības un hipiju sentimentālisma ietekmē padomju gados palīdzējuši kaldināt pagrīdes roka grupu kreiso skanējumu, šobrīd ir apvienojušies mainīgā kameransamblī. Akvārija un DDT uzmanīgākie klausītāji pamanīs ne vienu vien pazīstamu detaļu vai frāzi, bet mūzikas kritiķiem par spīti viņi ir paši sev izdomājuši žanra nosaukumu — etniskais neobaroks. Tiesa, pēc tam viņi piebilst, ka teiktais ir jāsaprot stingri rokenroliskā telpā. Šobrīd viņu ir vienpadsmit, ansambļa kodols ir akordeons, flauta, mandolīna, ģitāras, čells un vesels klāsts tamburīnu, džambu, darabuku, čaimsu un citu sitamo instrumentu. Astoņi instrumentālie skaņdarbi fascinē ne tikai ar rūpīgi izslīpētu profesionālismu — tajos ir jūtams arī pietiekami liels naiva ideālisma īpatsvars un ne miņas no ārtroka uzpūtīgā autoritārisma. Asociācijas ar Bizantijas, japāņu haiku un Tolkīna varoņteiku motīviem, šķiet, ir vietā.