Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Viktors Peļevins
T
Maskava: Eksmo, 2009
Viktors Peļevins ir nevis rakstnieks, bet grāmatu slepkava, turklāt, atšķirībā no citiem, kas iemanās piedzemdēt savu mokās tapušo radījumu mirušu, šis meistarīgi nogalina grāmatu idejas vēl nedzimušas, nogalina tās simtiem, varbūt pat tūkstošiem. Kā viņš to dara? Viņš paņem lielisku ideju, kas varētu kalpot vesela romāna vai pat triloģijas sarakstīšanai, izmanto to viena nenozīmīga sižeta pavērsiena izstrādei romāna sākumā un pēc tam izmet. Vēl trakāk, viņš saber sauju šādu lielisku ideju vienā lappusē, nepaspēj pat izmantot un tūdaļ izmet. Vai pat tā – ņem un publicē kādas simt lieliskas idejas saraksta veidā, garāmejot piemin vai liek lasītājam manīt, ka ir iespējamas vēl tikpat daudzas līdzīga veida idejas, tikai viņam ir slinkums tās pat nosaukt vārdā. Lasot Peļevinu, asinis dusmās vārās par to, ka visas šīs lieliskās idejas vairs nekad netiks īstenotas pilnvērtīgos romānos, jo VIŅŠ JAU TĀS IR IZMANTOJIS! Ja pirmie Peļevina stāsti un romāns “Čapajevs un tukšums” vēl iedarbojās uz jauno literāro paaudzi kā amfetamīna pote, paverot jaunu, agrāk nepieredzētu krievu romānistikas vilni, tad ar savu jaunāko grāmatu viņš ir nožmiedzis saknē iespēju vēl kādam kaut ko uzrakstīt.