Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Zahars Priļepins
Esmu no Krievijas
Limbus Press, 2008
Jaunākais krievu kulta rakstnieks, 33 gadus vecs, pirmo romānu ar grūti izrunājamo nosaukumu “Saņkja” sarakstījis pirms trim gadiem, bet jau saslavēts un atzīts, izdevis vēl divus romānus, stāstu krājumu, sakārtojis antoloģiju par karu un nu - vienkopus laidis klajā savas esejas par dzīvi. Pārsteidzošākais ir tas, ka šo skūtgalvaino Čečenijas kara veterānu, kas visās preses fotogrāfijās un uz grāmatu vākiem uzskatāmi pozē varonīgā profilā un trīsdienu bārdas rugājiem uz vīrišķīgās sejas, apskatnieki un glancēto žurnālu autori uzskata par tādu kā tīrradni mūsdienu krievu literatūrā - ne viņš māžojas ar rakstības sarežģītību, ne stilizē kaut ko sen pagājušu, ne izdabā interneta slenga pielūdzējiem, vienkārši, bez mistikas un seksuālām novirzēm raksta par savu Krieviju, kura viņam, šķiet, rūp mazliet vairāk par citiem. Gribētos noticēt vismaz šai intencei, jo visam, ko viņš raksta, noticēt ir grūti. Rakstnieks tomēr.