Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
"Aknīstes vidusskolā izvietotajā mākslinieka Aigara Bikšes instalācijā "Neticamie ASV karoga piedzīvojumi Latvijā jeb labs labu nemaitā" 7. martā ar dzērienu Cocacola piepildītā akvārijā tika iemērkta ASV karoga krāsās izausta vilnas sega. [..] Kā liecina informācija instalācijai veltītajā mājas lapā, pēc aptuveni 24 dienām sega sākusi sairt."
Inese Zone, Brīvā Daugava, 2008. gada 14. aprīlī
Spriežot pēc Coca-Cola etiķetēs uzrādītajā sastāva, tajā ietilpst orto fosforskābe (līdz 700 mg.l'1), ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds, enzīms pepsīns, cukurs, kofeīns (līdz 250 mg.l'1) un krāsviela amonija sulfīta karamele. Savukārt vilnas šķiedras pēc sastāva ir olbaltumviela keratīns.
Eksperimentā novēroto vilnas auduma šķīšanu, turot to 20 dienas Coca-Cola šķīdumā, varētu izraisīt enzīms pepsīns, kurš skābā vidē šķeļ olbaltumvielas. Audumam ilgstoši atrodoties šajā šķīdumā ar skābu vidi, notiek olbaltumvielu hidrolīze. Jāatzīmē, ka Coca-Cola sastāvā esošo enzīmu pepsīnu satur arī cilvēka kuņģa sula. Kuņģa sulas skābums ievērojami pārsniedz Coca-Cola skābumu, jo kuņģa sula satur apmēram 0,5 % sālsskābes. Protams, no uztura zinātnes viedokļa kokakolu nedrīkst ieteikt kā ikdienā regulāri lietojamu dzērienu, jo fosforskābe un ogļskābā gāze kairina kuņģa gļotādu, bet fosforskābē esošais fosfors izjauc kalcija-fosfora līdzsvaru organismā, šķīdinot kaulos un zobos esošo kalciju. Ar šo dzērienu papildus uzņemtais enzīms pepsīns nomāc kuņģa darbību, un organisma paša pepsīna izstrāde vājinās.
Nav datu par to, vai eksperimentā izmantotais audums ir bijis izgatavots no tīras vilnas šķiedrām. Iespējama arī kokvilnas šķiedru klātbūtne audumā. Kokvilnas šķiedras satur 97 - 99 % celulozes. Tās pat ļoti vājos minerālskābju šķīdumos, pie kurām pieder arī fosforskābe, tiek bojātas un ilgākā laika periodā pat noārdās - šķīst sadaloties. Sintētiskās poliakrilnitrila un poliestera šķiedras pēc ārējā izskata atgādina vilnu, iespējams, ka eksperimentā izmantotajā audumā pievienotas arī šo šķiedru piedevas. Viens no iespējamiem vilnas auduma sintētisko komponentu sairšanas iemesliem varēja būt arī benzola klātbūtne.
Benzols bezalkoholiskajos dzērienos var veidoties nātrija, kalcija vai kālija benzoātam, kurus izmanto kā pārtikas konservantus, reaģējot ar askorbīnskābi jeb C vitamīnu. Benzola līmeni būtiski iespaido gaisma un sevišķi siltums. Augstā apkārtējās vides temperatūrā benzols veidojas pastiprināti.
Pasaules Veselības organizācija (WHO) pārtikā noteikusi benzola maksimāli pieļaujamo koncentrāciju 10 µg kg¯1. Eiropas Savienībā vadlīniju līmenī izvirzītās prasības šim piesārņojuma veidam ir krietni stingrākas - 1 µg kg¯1. Tomēr pētījumi atsevišķās valstīs dažreiz parāda arī augstāku piesārņojumu. Piemēram, Lielbritānijas Pārtikas standartu aģentūras (FSA) 2006. gada dati par 150 bezalkoholisko dzērienu paraugu izmeklējumiem liecina, ka gandrīz visos paraugos konstatētais līmenis nepārsniedz 1 µg kg¯1, tomēr vienā paraugā konstatētais benzola līmenis ir 8 µg kg¯1. Arī zviedru pētnieki 2007. gada oktobrī kādā dzērienu izmeklējumā konstatēja augstu benzola piesārņojumu. Tas vēlreiz apliecina, ka problēma joprojām pastāv un pārtikas ražotājiem kopīgi ar zinātniekiem jāmeklē ceļi tās mazināšanai.
Jau vairāk nekā 10 gadus ar šo jautājumu strādā amerikāņu pētnieki, jo ASV lokalizējas vairāki pasaulslaveni bezalkoholisko dzērienu ražotāji. Viens no pētnieciskā darba praktiskajiem rezultātiem ir 2006. gada jūnijā Starptautiskās dzērienu ražotāju asociācijas padomes apstiprinātās vadlīnijas par iespējamās benzola veidošanās samazināšanu dzērienos.
Kā redzams no iepriekš teiktā, Coca-Cola, kā jebkurš saldināts un gāzēts dzēriens, nevar tikt uzskatīts par veselīgu, tomēr, spriežot pēc šī dzēriena ķīmiskā sastāva, uzskatam, ka tā bīstamība, par kuru gribēts pateikt ar Aknīstē veikto eksperimentu, tomēr ir pārspīlēta.
Lai izdarītu no šī eksperimenta pareizus secinājumus, būtu interesanti, ja tiktu veikts paralēls eksperiments ar šāda auduma iemērkšanu un ilgstošu turēšanu ūdenī. Visticamāk - ar laiku notiktu olbaltumvielas keratīna un kokvilnas uzbriešana un, iespējams, pat šķīšana.
Anda Valdovska, Baiba Ozola, LLU
Māksla tautai un buržuāzija
Postmodernisma gals
Tasmanijas velns
Pēcpusdienas kaimiņš