Par vertikālo lauksaimniecību un sekām

Jaunzēlandes zinātnieki, piemēram, pēta vakcīnu, ko varētu injicēt aitām un govīm, lai samazinātu to izdalītās metāna gāzes daudzumu.

bbc.com, 2021. gada 23. novembrī

Pēdējā laikā bažas raisa aktīvisti, kuri vēlas samazināt kaitīgo gāzu izmešus atmosfērā, atņemot mums normālu pārtiku. Viņi nevis vispirms iesaka pilnībā atteikties no fosilā kurināmā, bet vēlas samazināt visus piesārņojuma avotus reizē, tajā skaitā lauksaimniecībā, kas kopā ar ražas transportu un pārstrādi rada 14,5% no globālās siltumnīcefekta gāzu emisijas (vairākas reizes mazāk nekā fosilais kurināmais). Viņi piedāvā klaji muļķīgas darbības ar prognozējami kaitīgām sekām, savukārt es gribētu no savas puses piedāvāt ko jēdzīgu un lētu.

Pirmā modīgo ekstrēmistu darbu sarakstā ir tā saucamā vertikālā lauksaimniecība. Mums cenšas iestāstīt, ka, audzējot zaļumus daudzstāvu ēkās pilsētā pie fasādes loga, tiek ietaupītas transporta izmaksas un ar to saistītie izmeši, jo raža vairs nav jāved no laukiem un to var plūkt svaigu, sēžot pie televizora. Ja salīdzinām viena kvadrātmetra dzīvokļa izmaksas Rīgā (vismaz 1000 eiro) ar viena kvadrātmetra pašas dārgākās aramzemes cenu Zemgalē (1 eiro), tad vertikālie laksti vairs nešķiet tik saldi. Protams, var salikt plauktus, lampas pienācīgai augu izgaismošanai un uzmontēt apūdeņošanas iekārtu, paaugstinot augšanas intensitāti, bet tas jau būs ūdens par maksu, nevis no lietus vai rīta rasas. Fotosintēze tad būs par maksu, nevis no saules gaismas, un ticami, ka vismaz 40% lampu gaismas būs iegūti no fosila kurināmā. Šo proporciju varat uzlabot, vienīgi uzstādot 260 metrus augstus vēja rotorus un fotoelektriskos paneļus pļavās, kur kādreiz uzdeva baltu kreklu. Par velti būs tikai kukaiņi dzīvoklī augu apputeksnēšanai. Un, pats galvenais, ja ēkas cilvēku izmitināšanai aizstātu ar vertikālajām fermām, iedzīvotāju blīvums uz pilsētas pamatnes samazinātos.

Elektriskais lifts ir pārliecinoši viszaļākais transporta līdzeklis, ja salīdzinām to ar transportu, kas nepieciešams nokļūšanai no ār- vai piepilsētas savā darba vai izklaides vietā. Debesskrāpjiem vajag mazāk ūdensvada un kanalizācijas tīklu, asfalta, kabeļu, ielu apgaismojuma nekā ekstensīvām piepilsētām, kurās katram ir savs kaktiņš un stūrītis zemes. Jūs varat sava dzīvokļa vannā audzēt foreles, lai samazinātu to transporta izmaksas un izmešus, bet neaizmirstiet kādu laiku pirms foreļu ēšanas pievienot ūdenim paciņu sāls (tieši tā dara zivju audzētavās, lai iegūtu jūras garšu), un te mēs nonākam pie iemesla, kāpēc mēs vispār ēdam augus un šos augus ēdušos dzīvniekus, tai skaitā zivis. Mēs tos ēdam tāpēc, ka mums ir vajadzīgi tauki un cukuri enerģijai, sāļi un citas vielas šūnu augšanai, skābes gremošanai. Ņemsim tikai pārīti pašu zināmāko ķīmisko elementu, proti, kāliju un fosforu, kuri līdztekus slāpeklim ir kompleksā NPK augu mēslojuma sastāvdaļas. Mums katram ikdienā vajadzīgi 2,5–5 grami kālija – metāla, kurš brīvā veidā dabā nav atrodams, bet kuru varam dabūt, ēdot, piemēram, kaņepju, ķirbju vai saulespuķu sēklas. Īstenībā mēs ēdam laukšpatu un vizlu, ko iegūst, sasmalcinot laukakmeņus un mēslojot ar tiem augus, tādējādi nograužot Zemes virsmu. Līdzīgi ir ar fosforu. Ikdienā nepieciešamo 1 gramu mūsu organisms uzņem, ēdot gaļu, sieru, maizi vai sērkociņus, taču arī fosforu augu mēslošanai iegūst no iežiem. Slāpekli gan var iegūt tieši no gaisa, un tradicionālie lauksaimnieki ar to nodarbojas. Zirņi un pupas no gaisa piesaista 40–60 gramus slāpekļa uz 1 tonnu ražas, un no tiem var ražot proteīnu, kas aizstāj vajadzību pēc gaļas. Atbalsts šāda zirņu proteīna rūpnīcas tapšanai Jelgavā būtu zaļo patriotu solis pareizajā virzienā.

Tagad es gribu aizlikt kādu vārdu par govīm, jo tām draud ievērojami lielāks slaktiņš nekā pirms 30 gadiem, kad Lielbritānijā vien tika nokauti 4,4 miljoni mentāli nestabilu lopu govju trakumsērgas laikā. Sāksim ar elementāru taisnīgumu. Jaunzēlandē ir 6,3 miljoni piena lopu jeb 1,2 govis uz katru iedzīvotāju. Latvijā ir tikai 140 tūkstoši (un pat ne vairs brūnaļu) jeb septiņas simtdaļas no melnraibas govs uz cilvēku. Lai jaunzēlandieši ēd kivi. Metānu un ogļskābo gāzi gaisā izmet ne tikai govis, bet arī citi pārnadži. Saskaņā ar Norvēģijas zinātnieku datiem katrs alnis gadā izmet 2100 kg CO₂, un tas ir tikpat, cik emitē auto, nobraucot 13 000 kilometrus. Latvijas mežos ir 23 000 aļņu, 71 000 staltbriežu un 201 000 stirnu, apgrauž skuju koku galotnes un pumpurus un sabotē CO₂ piesaisti mežos.

Tikmēr mans ierosinājums būtu, ka valdība varētu katrai no Latvijas 140 tūkstošiem govju nopirkt britu uzņēmuma ZELP ražotu sejas masku, kas samazina metāna izmešus uz pusi. Galu galā, kāpēc sejas maskas jānēsā tikai mums?