Vladimirs Putins un līdzība par stūrī iedzītu žurku

Reti kad tik maz šķietami nenozīmīgu vārdu ir radījuši tik daudz citu, nozīmīgu vārdu.

Tikai 109 vārdus garā rindkopā autobiogrāfiskā interviju krājumā, kas publicēts 2000. gadā – brīdī, kad Putins nāca pie varas Krievijā, – viņš izstāsta murgainu pasaku. Reiz, kad viņš bērnībā kopā ar draugiem ar nūjām dzenājis žurkas savā noplukušajā daudzdzīvokļu ēkā Sanktpēterburgā, kāda “milzīga žurka”, ko viņš bija iedzinis stūrī, pēkšņi “apcirtās apkārt un metās” viņam virsū, dzenot “pārsteigto un pārbiedēto” Putinu līdz viņa durvīm, kuras viņš aizcirtis tieši grauzēja purna priekšā. Putinam tā ir līdzība: “Es saņēmu ātru un paliekošu mācību par vārdu “iedzīts stūrī” nozīmi.”

Vairāk nekā pēc 20 gadiem no šīs anekdotiskās sēklas ir izaudzis populārs naratīvs, kas palīdzējis formulēt Rietumu reakciju uz Krievijas karu pret Ukrainu. Komentētāji un politikas veidotāji ASV un Eiropā bieži ir uzstājuši, ka stūrī iedzītais Putins var uzvesties kā žurka, draudot pat ar masu iznīcināšanas ieročiem, ja tiks izprovocēts. Šis pieņēmums lielā mērā nosaka Rietumu politiku attiecībā uz ieroču piegādi Ukrainai un Krievijas atturēšanu no kodolieroču lietošanas.

Tomēr Krievijas līdera reakcija uz neveiksmīgo Jevgeņija Prigožina jūnija dumpi stūrī iedzītās žurkas koncepciju ir saļodzījusi. Daži eksperti apgalvo, ka Krievijas propaganda iepriekš šo metaforu pastiprinājusi, bet Putina reakcija uz sacelšanos parādījusi, ka tā nav patiesa. Citi zīmē sarežģītāku ainu, liekot domāt, ka šis gadījums atklāj dziļākus Putina noslēpumus, kādus pat neesam iztēlojušies.

Lai labāk izprastu Krievijas līdera psiholoģiju un pieņemtu saprātīgākus politiskos lēmumus, ir vērts izsekot, kā Putina bērnības atmiņu aina kļuva tik zīmīga.

23 gados, kopš Putins vispār publicējis kaut kādas biogrāfiskas drumslas, stāstu par žurkām viņš ir pārstāstījis vairākas reizes, arī 2005. gada intervijā populārajā ASV komerctelevīzijas CBS raidījumā “60 minūtes”. Esmu dzirdējis arī, ka Putinu un Krieviju ar stūrī iedzītu žurku nepārprotami salīdzina vairākas bijušās Kremļa amatpersonas. Arī pats Putins un citas Krievijas amatpersonas un sabiedrotie laiku pa laikam atsaucas uz šo anekdotisko tēmu kā brīdinājumu, lai tik Rietumi neiedzen Krieviju stūrī.

Taču Rietumu mediji šo stāstu gandrīz nepieminēja, līdz Krievija 2014. gadā anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu; tad šādas atsauces sāka parādīties biežāk. Kad Putins Ukrainā piedzīvoja neveiksmi, Krievijas eksperti un žurnālisti rakstos par konfliktu un Krievijas līdera domāšanu sāka atsaukties uz pastāstu no 2000. gada interviju krājuma. Un viņi paveica ko interesantu, proti, identificēja Putinu nevis ar puisēnu bērnībā, bet gan ar stūrī iedzīto žurku, liekot domāt, ka tieši apdraudējums licis viņam uzbrukt saviem pretiniekiem.