Kur meklēt Baltijas cilvēka radiniekus

Austrumeiropā ir bijis viens Ādams — varbūt no somugriem

Vai Eiropas mūsdiencilvēks — Homo Sapiens, redzējis arī leduslaikmetu?

Pēdējos 100 tūkstošus gadu saldējuši divi ledus laikmeti — viena maksimums bija pirms 72 tūkstošiem gadu, otra — pirms 22 tūkstošiem gadu. Pirmajā leduslaik­metā Eiropā dzīvoja neandertālieši, bet mūsdienu saprātīgais cilvēks atnāca uz Eiropu tikai pirms 40-50 tūkstošiem gadu. Tas redzams, pētot mūsdiencilvēka gēnus, — vecākās ģenētiskās mātes līnijas ir 40-50 tūkstošus gadu vecas gan Amerikas indiāņiem, gan eiropiešiem, gan aziātiem.

Kas notika ar cilvēkiem pēdējā ledus laikmetā?

Pirms 22 tūkstošiem gadu Eiropa bija gandrīz tukša — pēdējā leduslaikmeta dēļ. Cilvēku skaits šajā laikā nevis samazinājās, bet pieauga. Cilvēki devās bēgļu gaitās. Viena ledus trimda bija abpus Pireneju kalniem — Francijas dienvidos1, Ziemeļibērijā, Kantabrijā kā arī Dienviditālijā, otra ledus trimdas mītnes zeme bija Donas—Dņestras teritorijā. Tagadējie cilvēki ir šo grupu pēcteči. Kad sāka kust, klimats kļuva siltāks, cilvēki izklīda. Ģenētiskās sajaukšanās rajons bija kaut kur Vācijā. Bet leduslaikmeta izolācija nebija ļoti ilga — tikai 10 tūkstoš gadu, un nav būtiskas atšķirības starp Rietumeiropas

un Austrumeiropas mātes līnijām. Tas nozīmē, ka jau pirms pēdējā leduslaikmeta Eiropā bija ievērojama satiksme, pārvietošanās. Aukstuma periods cilvēkus izolēja, bet pēc tā tie atkal sagāja kopā. Lūkojoties ļoti rūpīgi uz līnijām, protams, var redzēt arī atšķirības. Eiropiešu mātes līnijas pamatā ir ļoti homogēnas — viņiem ir kopīga lielā vecvecvec­māmiņa.

Cilvēks esot hiēnas gara radinieks…

Hiēnu hipotēze saka — cilvēks pagaidījis, kamēr lauva kaut ko nomedī, tad kopā ar hiēnām piedalījies cīņās par medījuma pārpalikumu. Bet netālu no mums atrasts aerodinamiski ļoti labi balansēts 4000 gadu vecs šķēps — diez vai tas taisīts, lai aizbaidītu tīģeri, drīzāk, lai nomedītu antilopi. Negribas jau mums hiēnām būt!

Cik vecs ir Baltijas cilvēks?

Izrakumi stāsta, ka cilvēki atnākuši uz Latviju, Igauniju, Skandināviju tikai pēdējos 10 tūkstošos gadu. Mans uzskats — baltieši un skandināvi šeit dzīvojuši jau pirms leduslaikmeta. Ledus buldozers noslaucījis viņu apmetnes un miskastes. Ģeoloģiskās kartes rāda, ar kādu ātrumu kusis Skandināvijas ledus slānis, un pēc atrastajām pirmajām apdzīvotām vietām Eiropas ziemeļaustrumos, Igaunijā, Latvijā redzams, ka cilvēki visu laiku mituši ļoti tuvu ledāja malai. Cilvēkiem, kas bioloģiski pieraduši dzīvot siltākā klimatā, neienāktu prātā tūkstošiem gadu bez nopietna iemesla virzīties uz ziemeļiem — tuvāk ledāja malai. Tātad — tie bija tie paši cilvēki, kuri tika atspiesti uz dienvidiem pirms 26 tūkstošiem gadu, kad, sākoties apledojumam, klimats kļuva vēsāks. Tā var izskaidrot ziemeļu cilvēku identitāti.

Vai jūs noskaidrojat ģenētiskos rakstus, sekvenējot gēnus?

Jā, mēs sekvenējam samērā nemainīgo mitohondrijas2 DNS, lai pētītu mātes līnijas, un Y hromosomas3, lai pētītu tēva līnijas. No lielās Indijas analizējam 1000 cilvēku gēnus un 200 cilvēku gēnus no mazākām tautām — armēņiem, osetīniem, gruzīniem. Tad zīmējam ģenētiskos kokus, salīdzinām ģenētiskās līnijas. Ja pārklājas mantotā 6-7 mutāciju garā līnija, tad, varu derēt, ka bijuši kopīgi senči.

Kas ir mūsu ģenētiskie radinieki?

Esmu savā laboratorijā sekvenējot pētījis igauņu, latviešu, slovaku, čehu, krievu, armēņu, gruzīnu, osetīnu, horvātu, itāļu, basku gēnus. Spānija, Itālija, Turcija nekad nav bijušas zem apledojuma. Bet, neskatoties uz valodas atšķirībām un atšķirīgo vēsturi, rietumeiropiešu mātes līnijas ir homogēnas — līdzīgas, pat ieskaitot Turciju. Tās pilnīgi atšķiras no mongoļu un Aizsahāras afrikāņu līnijām. Vispār eiropiešu mātes līnijas ir ļoti tuvas — vienalga, vai tie būtu slāvi, ģermāņi, latvieši — viņu lielā vecvecvecmāmiņa ir viena.

Tā ir afrikāņu Ieva!

Protams, afrikāņu Ieva. Un starp mūsu simttūkstoš gēniem mitohondriālais gēns varbūt ir vienīgais, ko esam no savas afrikāņu vecvecvecmāmiņas mantojuši. Bet, iespējams, bijusi arī eiropiešu Ieva, afrikāņu Ievas meita, kas dzīvojusi pirms 55 tūkstošiem gadu Indijā, 100 tūkstošus gadu pēc afrikāņu Ievas. Senās ģenētiskās līnijas tagadējos eiropiešos nav atrastas, bet tās bieži tiek atrastas indiešos, ne­daudz arī kaukāziešos, — varbūt Eiropas Ieva ar līkumiņu nākusi tieši no Āfrikas.

Tātad ir bijis arī eiropiešu Ādams?

Tas vēl nav atrasts! Eiropā bijuši vismaz divi Ādami. Somiem, karēļiem, sāmiem, igauņiem, Volgas mariešiem ir specifiska Y hromosomas mutācija, ko neatrast norvēģiem un rietumeiropiešiem. Meklējot ģenētisko robežu, konstatējām, ka trīsreiz retāk šī līnija sastopama krieviem, nedaudz arī armēņiem, bet tās nav slovakiem. Austrumeiropā bijis viens Ādams — varbūt no somugriem. Bet vismaz trīs gadu darbs nepieciešams, lai to pateiktu. Pirms dažiem gadiem Kembridžas laboratorija sāka veidot ģenētisko datu banku un apvienot dažādu valstu ģenētiskās laboratorijas, lai pētītu šo jautājumu.

Vai ģenētiski pastāv baltu identitāte?

Ģenētiskā baltu identitāte radusies agrāk nekā lingvistiskās grupas — indoeiro­piešu valodās runājošie latvieši, lietuvieši un somugriski runājošie igauņi. Baltieši radušies no viena celma, un šis celms ir daudz vecāks par indoeiropiešu un somugru valodām. Igauņiem ģenētiski vistuvākie ir latvieši un nevis somi, kas ir daudz tuvāki lingvistiski.

Kad notikusi lingvistiskā šķelšanās?

Pirmslauksaimniecības laikā tagadējā Baltijā, Ziemeļvācijā runāja protosomugru valodā. Indoeiropiešu valoda atnāca reizē ar augstāku kultūru. Eiropas dienvidos runāja valodu, kas tuva basku valodai vai kādai kaukāziešu valodai, tās aizstāja valoda, kas atnāca no auglīgajiem rajoniem — Anatolijas, Jērikas, Tigras—Eifratas zemēm — kopā ar cilvēkiem, kas mācēja audzēt kviešus, auzas, graudaugus un saimniekoja kopā. Eiropas ziemeļos — Skandināvijā, Vācijas, Krievijas ziemeļos graudaugu audzēšana atnāca kā kultūra nevis kopā ar svešu tautu. Ziemeļeiropā pat indoeiropiešu valodas tiek runātas savādāk, atšķirības var izskaidrot, pieņemot, ka šo tautu cilvēkiem agrāk bijusi protosomugru mēle. Pirms 5-6 gadu tūkstošiem, kad šurp atnāca lauksaimniecība, Baltijā nebija lielas cilvēku pārvietošanās. Igaunija, Somija, Ziemeļkrievija bija aukstākas nekā Latvija, tāpēc mēs nekad neieguvām šo moderno indoeiropiešu valodu. Lauksaimniecība šeit pazīstama vairāk nekā 4000 gadu. Bet vēl pirms 4 gad­simtiem, šķiet, dominēja zvejniecība un medniecība. Igauņi joko: “Jā, mēs audzējām miežus, bet tikai, lai brūvētu alu.”

Vai indoeiropiešu valoda uz Latviju atnāca no Balkāniem?

Indoeiropiešu valodas mājvietas meklē­jumi notiek 150 gadus. Tas ir viens no lielajiem neatbildētajiem jautājumiem. Vairums pētnieku uzskata, ka indoeiro­piešu valodas nāk no Anatolijas — kur tagad ir Turcija, Libāna, Sīrija. Bet varbūt no Melnās jūras ziemeļu piekrastes?

Cilvēki radušies Āfrikā — kā meln­ādainie. Kā radās baltais gēns?

Tas ir otrs lielais neatrisinātais jautājums. Mūsdienu cilvēki ir vismaz 150 tūkstošus gadu veci. Kad viņi iznāca no Āfrikas? Parasti saka — pirms 110 tūkstošiem gadu, jo ap to laiku datēti visvecākie paleoantropoloģiskie atradumi — mūsdienu cilvēka kauli ārpus Āfrikas, bet tie atrasti tikai Palestīnā un Izraēlā — pāris nedēļu gājienā no Āfrikas. Manuprāt, mūsdienu cilvēks ārpus Āfrikas devies pirms 50-60 tūkstošiem gadu — uz Eiropu, Indiju, Ķīnu, Austrāliju. Paleolītā, kad pasaulē mita miljons cilvē­ku, populāciju grupas dzīvoja izolācijā, notika cilvēku dažādošanās. Bet, vai tā notika Etiopijā, Indijā vai Aizkaukāzā — nav zināms. Varbūt to atrisinās dienvidirāņu, irākiešu, etiopiešu, somāliešu un dienvidēģiptiešu gēnu pētījumi.

Kā atšķiras mūsdiencilvēks no taisn­stāvošā cilvēka — Homo erectus, un neandertālieša?

Pirms 180 tūkstošiem gadu uz Zemes vienlaicīgi dzīvoja gan mūsdienu cilvēks, gan Homo erectus, gan neandertālietis. Homo erectus radies pirms 2 miljoniem gadu, mūsdiencilvēks ir desmit reizes jaunāks; — tas, spriežot pēc fosilijām Āfrikā, radies tikai pirms 200 tūkstošiem gadu. Lielākās atšķirības starp viņiem bija smadzeņu tilpumā. Vēlīnais Homo erectus bija gandrīz tikpat liels kā mūsdiencilvēks — 180 cm garš vīrietis, 160 cm — sie­vie­te. Neandertālieši bija īsāki — tie bija cil­vēki, kas dzīvoja aukstā klimatā. Neandertālieši radušies pirms 150 tūksto­šiem gadu un izmiruši pirms 30 tūksto­šiem gadu.

Vai mēs esam neandertāliešu maz­maz­­­bērni?

Pirms 20 gadiem vairums pētnieku bija pārliecināti, ka esam tiešie neandertāliešu pēcteči, tagad skaidrs, ka tā nav taisnība. Pēc mitohondrijas gēna var skaidri atšķirt mūsdienu cilvēku un neandertālieti. Šķelšanās, dažādošanās starp neander­tālieti un mūsdienu cilvēku notika pirms 60 tūkstošiem gadu vai pirms pusmiljona gadu. Gēnu izmaiņu — mutāciju skaits, kas laika gaitā uzkrāts neandertālieša un modernā cilvēka ģenētiskajās līnijās, ir trīs reizes lielāks nekā vidējā atšķirība starp moderno cilvēku gēnu līnijām. Tā kā mēs tagad zinām 60 tūkstošus dažādas modernā cilvēka gēnu sekvences, un neviena no tām nav tik atšķirīga no vidējās kā neandertālietim, tad var teikt, ka neviens nav redzējis neandertālieša mātes līnijas modernajā cilvēkā.

Kāpēc vienas sugas — taisnstāvošais cilvēks, neandertālietis, izzuda un citas radās?

Evolūcijas teorija teic — citas sugas bija konkurētspējīgākas. Varbūt sugas pazu­dināja slimības? Taisnstāvošais cilvēks dzīvoja divus miljonus gadu. Mēs esam dzīvojuši tikai 200 tūkstošus gadu. Taisnstāvošais cilvēks bija īpaši veiksmīga suga, un tomēr izzuda. Skatoties evolū­cijā, 99,999% sugu, kas reiz dzīvojušas, ir izmirušas. Kādas vecas sugas atzars — onkulis vai tante, pārdzīvojot daudzas mutācijas, rada jaunu sugu.

Vai iespējams, paskatoties uz gēnu, teikt — ļoti iespējams, ka tas ir igaunis vai tas ir latvietis?

Nē, tas ir par daudz prasīts — vismaz pagaidām. Vienīgais, ko pašlaik var pateikt: vai šī līnija ir biežāk sastopama Latvijā, Igaunijā, Sardīnijā vai Anglijā. Bet biežums — frekvence — runā par iespējamību nevis iedzimtību. Pavisam viegli mūsdienās var noteikt: vai tās mātes līnijas ir afrikāņu, mongoloīdas vai eiropeiskas — ieskaitot Ziemeļāfriku un Turciju. Ja es atrastu Aizsahāras līniju Norvēģijā, tad tas ir pilnīgi droši, ka tā tur nav radusies, bet kādreiz kāda melnā sieviete ir ielikusi šo līniju norvēģu gēnu dīķī. Somos, igauņos ir 2% mongoloīdu līniju, sāmiem — lapiem, to ir vairāk — 5%, un skaidrs, ka pēdējos 5-10 tūkstošos gadu notikusi mongoloīdu sievietes un sāmu sajaukšanās.

Vai Baltijas tautu onkuļi ir turki?

Mūsu radinieki ir arī ebreji, alžī­rieši, nedaudz — arī mongoloīdi. Turki runā altajiešu valodu grupā, altajieši ģenētiski ir mongoloīdi, bet mūsdienu turkiem ir ļoti maz mongoloīdu līniju. Visos zināmos vēstures laikos vīrieši ir bijuši karotāji — tie parasti nogalināja pretinieku vīriešus un paņēma sievietes, tā varbūt izmainot visus citus gēnus, bet ne mitohondrijas gēnu. Turku mātes līnijas nav līdzīgas altajiešu valodas grupas mātes līnijām Sajānos, Altajā, Tuvā. Centrālāzijā — kirgīzi, kazahi ir tipisks mātes līniju sajaukuma piemērs — tiem ir 60% mongo­loīdu radu rakstu un 40% eiropeiskas izcel­šanās, bet Turcijā

ir 2-3% mongoloīdu mātes līniju. Tāpēc ir tik ļoti jauki pētīt mātes līnijas, ka tās ir tik konserva­tīvas un saglabā gēnu dīķi arī karos.

——————————————————

1 Rakstā minēti mūsdienu valstu nosaukumi, ar tiem apzīmējot ģeogrāfiskas teritorijas.

2 Mitohondrijas ir šūnas sīkas sastāvdaļas — organoīdi.

3 Hromosoma — šūnas kodola veidojums, kurā ieslēgta iedzimtības informācija; sastāv no DNS (dezoksiribonukleīn­skābes) un olbaltumvielām.