Pasaules lielākais kabacis

"Itālijas premjers Silvio Berluskoni iejaucies un izbrāķējis pasaulslavenā amerikāņu arhitekta Daniela Lībeskinda jaunā mākslas muzeja un biroju torņa projektu Milānā. Premjers uzskata, ka celtnei, kas būs novietota starp irākietes Zahas Hadidas un japāņa Arata Isozaki debesskrāpjiem, "trūkst vīrišķības" un tas rada "impotences sajūtu"."

Diena, 2008. gada 12. jūlijā

Lai redzētu, cik spilgts ir jaunāko arhitektūras ziņu antagonisms, pietiek palūkoties to pavadošajās fotogrāfijās. Uz vienām (no Viļņas, Milānas, Ļvovas) mirdz balti vai sudrabaini tonētas datorģenerētas vīzijas, uz otrām (no Čikāgas, Toronto, Londonas) arhitektūra vien izmantota kā urbānu vidi raksturojošs fons, patieso interesi veltot kabaču, tomātu, redīsu un citu praktisku augu humānā mēroga formām un noderīgo dabu finanšu un resursu krīzes laikā.

Faktiski viss 2008. gada Londonas Arhitektūras festivāls pievērsās t.s. arhitektūras frindža jeb nomaļu teritorijām, arī pilsētas mērijā organizētā konference “Growing Food for London”. Zīmīgi, ka tieši šī Sera Normena Fostera dizainētā ēka tās plastiski savērptās olas formas dēļ savulaik izpelnījās ievērību ne tikai ilgtspējīgo un estētisko vērtību dēļ, bet arī pateicoties līdzībai ar īstu vīriešu mantām. Šogad šāds mačo slengs un dārgu arhitektūras formu apjūsmošana pilsētā, kuras mērs pārvietojas ar velosipēdu, šķistu visai bezgaumīgs. Patiesā entuziasmā, iedvesmojoties no dažām ASV pilsētām, kuru publiskajos parkos izveidoti sakņu dārzi, Londonā atcerējās kara laikus, kad pilsētas piemājas dārziņos izaudzēta puse no pilsētniekiem nepieciešamā pārtikas krājuma. Ar negaidītu Londonas mēra Borisa Džonsona ierašanos konferencē, lai paustu atbalstu mazdārziņiem, ticamu ceļu realizācijas virzienā iezīmēja Rīdženta parkā aizsāktā ideja nelielu daļu Londonas karalisko parku zemes atvēlēt mazdārziņu ierīkošanai. Sējot, lai iegūtu stādus, vēlāk tos stādot, laistot, ravējot un pēcāk novācot ražu, londoniešiem pavērstos lielākas iespējas tikt ne tikai pie veselīgas pārtikas un attīrīta gaisa. Pirmie eksperimenti liecina, ka dārzkopība pilsētā vairotu labdabību un pozitīvas emocijas, tādā veidā atrisinot arī dažu nomaļāku parku kriminālās problēmas. Interesanti, ka tieši mazdārziņi biji viens no konservatīvos politiķus pārstāvošā Borisa Džonsona priekšvēlēšanu kampaņas ieročiem. Viņš solīja darīt galu ciniskajai mazdārziņu piesavināšanās sērgai, ko bija īstenojuši projektu attīstītāji leiboristu valdīšanas laikā. Dati par būvniecību Lielbritānijā liecināja, ka dažu gadu laikā divas reizes pieauga to jauno ēku skaits, kas tikušas uzbūvētas bijušajos privātmāju rajonos, no zemes virsas noslaukot mazdārziņus un citas zaļās zonas. Pirms vēlēšanām Džonsons jeb vienkārši Boriss, kā viņu dēvē gan britu žurnālisti, gan kolēģi - politiķi, Londonai solīja arī 10 000 koku ielu apzaļumošanai un plastmasas maisiņu lietošanas aizliegumu.

Konference par mazdārziņu kultūras atdzīvināšanu Londonā nebija vienīgais ar dārzniecību saistītais sarīkojums arhitektūras festivāla laikā. Pilsētā tika uzstādītas vairākas instalācijas, to vidū arī Grow Bag - 70 ar augsni pildītu maisu dārzs, kuros iestādīti pārsvarā ēdami un saimniecībā lietojami augi un dārzeņi. Tā bija arhitektoniska instalācija - ekoloģisks publiskās telpas projekts, ko atklāja bijušais Karaliskā britu arhitektūras institūta prezidents, radio un televīzijas personība arhitektūras jautājumos Maksvels Hačisons. Mazdārziņi plastmasas maisos atgādināja, ka zaļās zonas un veselīgas pārtikas trūkumu pilsētā var risināt, ikkatru brīvo vietu, t.sk. jumtus, balkonus un pagalmus, saimnieciski derīgi apzaļumojot. Arī secinājumi pēc Londonas konferences liecina, ka dārzos iespējams pārvērst praktiski visu arhitektūru, sākot ar jumtiem un balkoniem, beidzot ar pašvaldību apsaimniekotām zemēm mājokļu tuvumā.

Piemēram, uz kāda aptuveni 1 x 2 m liela balkona ierīkotā mazdārziņa raža bijusi 1, 5 kg burkānu, 8 galviņas dažādu salātu, 2 kg redīsu, 1 kg rukolas, 500 g zirnīšu, spinātu un lociņu, pusotrs groziņš zemeņu un 2 kg tomātu, kā arī dažādi garšaugi (baziliks, fenhelis, timināns, salvija u.c.) un ziedi (krokusi, narcises, lavanda u.c.). Uz balkona tika novērota liela dzīvās dabas klātbūtne - tauriņi, bites, mārītes, baloži, zirnekļi u.c. Visa raža tika izaudzēta no sēklām, balkons atradās Londonas centra mājas ar pievilcīgo pasta indeksu N1 dienvidu pusē.

Gadījumi ar dārzeņu audzēšanu kā jauno Londonas attīstības virzienu un novēlotam skrējienam pakaļ Bilbao efektam Viļņā, Milānā un tepat Rīgā, kur romantisku mazdārziņu vietā iecerēts būvēt pilsētas administratīvo centru, atgādina par arhitektūras kritiķa lielajām iespējām katru novēroto parādību mērīt pēc savas iedzimtās dabas un zināšanām. Berluskoni iespēja varētu būt uz kādas no jauno, nepietiekami vīrišķīgo ēku jumtiem izaudzēt pasaules lielāko kabaci.