Divi veidi, kā aprakstīt Vīnes šniceli

Recepte: Teļa kājas šķēles izdauza un apkaisa ar sāli, apviļā miltos, olā un rīvmaizē, cep pannā izkausētā sviestā.

Izklāsts: No jaunas govsmeitenes augšstilba izgriež plānu dzīvas gaļas gabaliņu un atsperīgām kustībām viegli izmasē. Izrotā ar smalkiem sāls kristāliņiem. Vispirms to ietērpj dzīvu sasmalcinātu augu sēklu plīvurā, tad – strauji citu pret citu sasistu nedzimušu dzīvu cāļu kleitā, tad – saberztas maizes mētelī (sena mākslas darba drupās).

Tagad jaunā, cilvēka radītā būtne tiek pakļauta elementam, kas liek uzplaukt dzīvībai, – saules gaismai tās koncentrētajā formā, ugunij. Bīstamo uguns spēku vājina metāla vairogs, kas pārklāts ar izkausētu govju mātes piena esenci.

Tikai īsu brīdi šī būtne dzīvo ekstātiskajā cepiena stāvoklī; cilvēka pakļauta un pēc viņa saprašanas uzlabota Visuma izpausme. Tādā veidā apkārtējā pasaule tiek pieņemta zināšanai, nogaršota un savienota ar cilvēku, norīta.

Šim aktam kopš neatminamiem laikiem pastāvīgi atkārtojoties, vairumā cilvēku tas vairs neizraisa neviltoto izbrīnu, kāds tam patiesībā pienāktos.

Austriešu versija šai Visuma iekarošanai cilvēces labā saucas pieticīgi: Vīnes šnicele.