Dzīve pasaulē bez zvaigznēm

Ja mācētu, es jūs atbrīvotu. Bet tur jau nav brīvības. Visi dzīvnieki, augi, minerāli, pat citu veidu cilvēki ik dienas tiek salauzti un no jauna likti kopā, lai saglabātu dažus izredzētos, eliti, kura visskaļāk prātuļo par brīvību, taču ir visnebrīvākā.

Tomass Pinčons, “Gravitācijas varavīksne”

Alternatīvas nav.

Mārgarita Tečere

Kas ir Klauss Švābs, un kāpēc par viņu runā šausmu lietas

Klauss Švābs ir Pasaules Ekonomikas foruma dibinātājs un ģenerāldirektors, kā arī kopā ar ekonomistu Tjerī Malrē 2020. gadā sarakstītās ārkārtīgi pretrunīgi vērtētās grāmatas “Covid-19: lielā pārstartēšana” (Covid-19: The Great Reset) autors. Pasaules Ekonomikas forums rīko ikgadēju konferenci Šveicē, tautā dēvētu par “Davosu”; ierasties šajā pasākumā var tikai ar ielūgumiem, un tajā pulcējas nozaru un valdību vadītāji no visas pasaules. Citējot politologu Samjuelu Hantingtonu, šā foruma dalībnieki ir “davosieši”, turīga globāla elite, kam “gandrīz nav vajadzīga valstiska lojalitāte, kam valstu robežas ir traucēkļi, kuri šobrīd, par laimi, izzūd, un kas valstu valdības uzskata par pagātnes paliekām, kuru vienīgā lietderīgā funkcija ir atvieglot šīs elites globālo darbošanos”.

Jāteic, ka Hantingtons bija hārvardietis un nepavisam ne labējais konspirologs, tomēr šis apraksts daudz neatšķiras no secinājumiem, pie kuriem nonākusi iecienīta sazvērestības murguloģija, kas līdz ar veselu lērumu visa kā cita apgalvo, ka varu pasaulē sagrābušas globālas elites, kuras zem Švāba “lielās pārstartēšanas” karoga ved karu ar mūsu interesēm. Tālāk apgalvojumi kļūst vēl murgaināki: “lielā pārstartēšana” ir vēl arī uzlaidusi mums Covid-19, lai tādējādi radītu apstākļus, kas ļautu viņiem pārņemt kontroli pār pasaules politiku un ekonomiku, nacionālās valūtas nomainītu ar kriptovalūtām, piemēram, bitkoinu, ieviestu komunistu diktatūru (jeb “Jauno pasaules kārtību”) un uzspiestu obligātu Covid vakcīnu, kura satur GPS okšķerčipu, kas īpaši izstrādāts vispārējas policejiskas izsekošanas nodrošināšanai. Dažās šīs teorijas versijās Donalds Tramps ir vienīgais līderis, kurš mūs no tā visa paglābj.

Es to nosaucu par sazvērestības murguloģiju, jo tajā nav nekā teorētiska vai pat hipotētiska. Tā negaida, kad realitāte sastāsies pareizā kombinācijā, kas apstiprinātu tās pieņēmumus. Taču, no otras puses, arī tas, ko mēs ikdienišķi uzskatām par realitāti, lielā mērā ir klišeju – ideoloģisku fantāziju – aizsegs, kuram nav nekāda faktu pamata, taču mēs visviens ar to itin omulīgi dzīvojam. Evaņģēliskā pestīšana, Amerikas īpašais stāvoklis, turīgums kā krietnas dzīves mēraukla, patriotisms, nacionālisms – tas viss turas uz izdomājumiem. Šie dienišķie māņi ir konteksts, kurā labējā sazvērestību murguloģija kādam var likties ticama. Piemēram, ja mēs spējam ticēt, ka mūsu valsts “dibinātājtēvi” sanāca kopā ar spodru nolūku nodrošināt “amerikāņu brīvību”, kāpēc lai mēs nevarētu iztēloties, ka bariņš ļautiņu ar netīriem nolūkiem sazvērējušies šo brīvību atņemt? Kaut arī tas viss ir pilnīga bezjēdzība, mums nav brīv pateikt, kā ir īstenībā: nedz tagad, nedz jebkad agrāk nav bijis nekā tāda – ne tīra, ne netīra –, ko cilvēks skaidrā prātā varētu apzināti nosaukt par “amerikāņu brīvību”. Pārfrāzējot Gregu Palastu, amerikāņu brīvība ir vislabākā brīvība, kādu var nopirkt par naudu, un nekad nav bijis citādi.

Švābs nav pirmais uzņēmējdarbības teorētiķis, kurš aprakstījis mūsu kiberekonomiku un to nākotni, kāda šo kiberekonomiku, ļoti iespējams, sagaida. 1990. gadā izgudrotājs Rejs Kērzvails laida klajā grāmatu “Saprātīgo mašīnu laikmets” (The Age of Intelligent Machines), 2001. gadā iznāca Lycos kādreizējā prezidenta Boba Deivisa grāmata “Ātrums ir dzīvība” (Speed Is Life). Deiviss rakstīja:

Mēs dzīvojam pasaulē, kurā uzņēmumu vērtē pēc tā spējas paātrināt visu, sākot ar ražošanu un beidzot ar mārketingu, sākot ar pieņemšanu darbā un beidzot ar preču izplatīšanu.

Nesenākā pagātnē, 2010. gadā, iznāca Ričarda Floridas “Lielā pārstartēšana” (The Great Reset; Švābs savā grāmatā neatzīst, ka būtu kādam pateicību parādā), un 2013. gadā – libertārās skolas ekonomista Tailera Kauena “Ar caurmēru ir cauri: Amerikas dzinējspēks pēc lielās stagnācijas laikmeta” (Average Is Over: Powering America Beyond the Age of the Great Stagnation). Kauena grāmatas varonis ir nākotnes strādnieks, “frīstaileris”, cilvēks, kurš strādā pārī ar Kērzvaila “saprātīgo mašīnu”. Kā Kauens raksta:

Ja jūs un jūsu prasmes ir papildinājums datoram, tad jūsu alga un izredzes darba tirgū, visticamāk, būs iepriecinošas. Ja jūsu prasmes datoru nepapildina, varbūt nenāktu par ļaunu šo neatbilstību novērst.

Tas, ka globālie gudrinieki ir pārliecināti, ka visu globālo un reģionālo ekonomiku nākotne ir tehnoloģija, nevienu nepārsteidz. Pārsteidzošs ir pieņēmums, kurā dibināta viņu pārliecība: ātrums. Momentānais ātrums. Par ideju, ka nākotne nāk virsū ar maksimālo ātrumu, jau labu laiku runā visi tirgus ģēniji, ar pārliecību apgalvojot, ka nākotnes kiberekonomika ir “neizbēgama”, vai mums tas tīk vai ne. Kā viņi zina, ka neizbēgama? Tādēļ, ka tas notiek ātri. Vēl trakāk – tā tuvojas ne tikai ātri, bet vēl arī ar paātrinājumu, kas tai piemīt gluži tāpat kā kosmosam. Tā ir spēks, kuru savaldīt nav neviena varā.