Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
2004. gada 21. septembris, Latvijā lielākās reklāmas aģentūras iekšpusē es guļu uz melna dīvāna. Esmu atvilcies uz sapulču telpu breinstormot, taču sajuties vājš. Dīvāns man mazliet par īsu, grūti iekārtoties. Un vēl viņi visi apkārt runā. Un mani tā kā drebina, tā kā šūpo. Tagad domāju, kāpēc mani otrdienā šūpoja? Vai pirmdienā bijām ar Ventu Teātra bārā? Varbūt satiku kādu klaidoni dzejnieku? Lai tur kā, bet nu mani sašūpo jau vairāk, “reāli vairāk!”, kā toreiz solīja “O! karte”. Kāpēc man tik slikti, es paspēju nobrīnīties, bet apkārt visi iebrēcas un atsprāgst kabinetu durvis, reklāmisti izskrien gaitenī un sauc:
– Jūs jutāt?
Sevišķi atceros tieši Lienes, izcilas dizaineres, balsi, pilnu sajūsmas:
– Jūs jutāt?
Un visi ir jutuši, visi līksmo, viens rāda uz sienas pulksteni, cits uz puķupodu.
Es neko nesaprotu, es uz dīvāna.
Tā, protams, bija zemestrīce. Unikālā iespēja sajust pazemes grūdienus Latvijā. Visi ziņoja par drebējušiem monitoriem, apkritušām vāzēm, “kafejnīcā Arizona Rīgā, K. Valdemāra ielā, fotogrāfijas pie sienām bija izkustējušās” (Diena, 2004. gada 22. sept.), “un ministrs [Mārtiņš Roze] pat pilnīgi pārtrauca sarunu no tāda pārsteiguma” (turpat), bet Lietuvas ģeoloģiskā dienesta vadītājs Jozs Mackevičs pieļauj, ka pazemes grūdienus, kuru centrs atradās pie Kaļiņingradas apgabala un Polijas robežas, izraisījuši militāri izmēģinājumi. Taču Latvijas eksperti par šādu versiju ironiski nosmaida.
Rīgas Balss, 2004. gada 23. septembrī
Man toreiz sametās sevis žēl. Palaidu garām zemestrīci. Kā tai Zoščenko stāstā. It kā jau pavisam nenogulēju, taču neizbaudīju kā kolēģi šo zemes stiprumu sakustēšanos, šo grūdienu ārpus ierastā, bet viņi, ak, laimīgie, to sajuta. Man par mierinājumu, viņi šo laimi gan daudz neizmantoja, tūliņ visi atgriezās kabinetos, un atsākās arī mūsu breinstorms.
Es arī biju aizmirsis šo notikumu. Tikai, vecās lietās rakdamies, atcerējos. Šķirstu, brīnos, tas taču viss bija, šie aizmirstie notikumi.
“Mēs sapratīsimies,” no vecajām lapām noslēpumaini sola banka AB.LV.