Pievienotais ķirsītis

Krīze ir iespēju laiks. Gribētos pat apgalvot, ka tas ir īsts grūdiens izgudrot patieso vērtību. Angliski tas skan daudz labāk: “the impact inventing true value”. Ceru, ka saprotat – profesionāli latviski izteikties ir ļoti, ļoti grūti. Latviešu valoda nemotivē aktīvi un drosmīgi rīkoties, kā arī neveicina izgudrot īstu pievienoto vērtību, kuru tad, kad esi jau iekarsis motivācijā, var viegli pārvērst eksportā. Būt profesionālim latviski runājošā vidē ir ārkārtīgi sarežģīti. Un, lai tiktu līdzi laikmetam un biznesa tendencēm, ir ļoti daudz jāmācās – jāizmanto katra iespēja. Man paveicās. Pirms vairākiem gadiem man tāda tika dota.

Pirms gadiem trīs es piedalījos kādā īpašā seminārā. Tā bija tikšanās ar vienu cienījamu biznesmeni – protams, miljonāru –, kurš solīja pavērt mums jaunus profesionālisma apvāršņus. Daļu savas bagātības cienījamais biznesmenis bija ieguvis, tirgojot tīru ūdeni, sapildītu dažāda materiāla pudelēs. Šoreiz viņš bija izgudrojis jaunu produktu. Pareizāk sakot, jaunu pievienoto vērtību jau esošam produktam. Produkts joprojām bija ūdens, bet pievienotā vērtība – viegla citrusaugļa garšiņa. Jādomā, tā padarīja ūdens lietošanu daudz aizraujošāku nekā jebkura līdz šim piedzīvotā ūdens dzeršana. Viņš lūdza un, protams, arī gaidīja, ka mēs patiesi novērtēsim to, ka dalās savās zināšanās un vērtīgajā laikā. Šī nelūgtā, bet dāsnā apmācība ilga kādas piecas stundas. Biznesmenis runāja krieviski. Tas bija ceļojums pa līmeņiem. Viņš sāka ar to, ka paņēma papīra salveti un uzzīmēja uz tās līmeņus, kurus aizlocīja un atlocīja pēc vajadzības (skat. attēlā). Kopā līmeņi bija četri. Zemākajā līmenī atradās projektu vadītājs, kurš vienmēr pārvietojās pa horizontāli. Biznesmenis teica, ka viņam pašam nekad, nekad, nekad nevajagot zināt, kas tajā līmenī notiek, un, ja nu viņš pēkšņi to uzzinās, tad nekāda sadarbība vairs nebūs iespējama. Un mums attiecīgi nebūs iespējas domāt, kā labāk reklamēt produktu ar pievienoto vērtību. Tad viņš šo līmeni aizlocīja un turpmāko stundu laikā ne reizi vairs nelocīja vaļā. Pārējos trīs līmeņus gan viņš vēra ciet un vaļā ļoti daudz reižu, paskaidrojot, kad открывать un kad закрывать. Lieki piebilst, ka viņš pats atradās visaugstākajā līmenī. Pārējie ceļoja starp otro un trešo. Ik pa brīdim viņš apjautājās, vai mums viss skaidrs. Es vienmēr apstiprinoši māju ar galvu.