Augstākā iemiesošanās ar Kunga kājām uz pieres

Par savu sarunbiedru es zinu tikai tik daudz, cik viņš pats man šajā sarunā izstāsta. Skaidrs, ka kopš 2013. gada viņu sauc Muktananda, taču man nav ne jausmas, kā viņu sauca pirms tam, bet sauca viņu citādi – kā nu mēdz saukt mazos Dienvidvācijas zemnieku ciematiņos dzimušos. Kā viesis viņš ilgāku laiku uzturējās Katlakalna āšramā un piedalījās Satčīdānanda (sic!) Vigraha Rāmačandra tempļa pasākumos, kā arī turpat uzraudzīja paša izgudroto ūdens attīrīšanas vai drīzāk uzlādēšanas un pārvēršanas ierīču ražošanu. Āšrama un tempļa dzīvi vada Svami Višvašaradānanda (kādreiz – krievu izcelsmes ekonomists), kurš vienlaikus ir arī bhakti mārgas Latvijas valsts svami. Bhakti mārga jeb “kalpošanas ceļš” ir vaišnavistu guru Paramahamsas Višvanandas dibināta kustība, kuras angliskā devīze izsaka visu – Just Love.

Pateicos Elvitai Ragovskai par palīdzību šīs sarunas organizēšanā.

A. R.

Rīgas Laiks: Sakiet, kāpēc jūs piekritāt ar mani tikties?

Muktananda: Es daudz ceļoju, daudz uzstājos ar priekšlasījumiem. Tam ir viens vienīgs iemesls: palīdzēt padarīt šo pasauli gaišāku – dažādās nozīmēs. Man nav nekādu personisku ambīciju, nekāda mērķa kaut ko sevišķu sasniegt. Es vienkārši caur savu pieredzi, caur atskārsmēm un zinātnes studijām esmu iemācījies salikt lietas kopā.

RL: Proti, tās apvienot?

Muktananda: Nē, ne apvienot, jo viss jau tāpat ir vienots, bet ieraudzīt tās kā vienotas. Tas ir pavisam kas cits, vai ne?

RL: Tiesa.

Muktananda: Esmu sapratis vienu lietu: ja mēs sākam redzēt lietas to vienotībā – tā, kā tās patiesībā vienmēr ir bijušas un būs –, dzīve izmainās.

RL: Bet kas jūsu redzējumā ir vienots? Vai jūs runājat par to, ka viss ir vienots un jūs to redzat kā vienotu, vai arī jūs runājat par katru atsevišķu lietu kā vienotu?

Muktananda: Viss ir viens. Viss ir viens organisms.

RL: Es un jūs – mēs esam atsevišķi organismi. Kādā nozīmē mēs esam vienoti?

Muktananda: Ir tāds slavens neirozinātnieks Ramačandrans, viņš strādā ASV. Un viņš ir veicis pētījumu, kurā nonāca pie pārsteidzoša secinājuma. Viņš apgalvo, ka mūsu neironu tīkli nav nošķirti. Tie ir vienoti.

RL: Proti, jūsu neironu tīkls un mans neironu tīkls ir daļas no viena liela neironu tīkla?

Muktananda: Mūsu tīkli sazinās savā starpā. Līdzīgi Wi-Fi. Mūsu telefonos un datoros ir ierīce, kas raida signālu noteiktā frekvencē, un ir antena, kas uztver signālu. Tā visas ierīces caur Wi-Fi tīklu ir savienotas.

RL: Visas ierīces, kas raida un uztver attiecīgajā frekvencē.

Muktananda: Jā.

RL: Pieņemu, ka arī neironi nesazinās ar pilnīgi visu, bet tikai ar noteiktām esamības formām, kas “raida un uztver” tajā pašā frekvencē. Bet sakiet, jūs taču neesat neironi, jūs esat kaut kas cits. Faktam, ka neironi reaģē, nav nekā kopīga ar jums kā Muktanandu.

Muktananda: Jā un nē.

RL: Kādā ziņā jā?

Muktananda: Tādā ziņā, kā mēs esam piedzimuši kā cilvēki. Mēs esam iemiesojušies cilvēka formā. Un Rakstos ir teikts, ka cilvēks ir radības kronis. Ko tas nozīmē? Tā ir augstākā iespējamā iemiesošanās visā radītajā pasaulē. Ja tā ir augstākā iemiesošanās, kāda vien iespējama, tad mēs nevaram teikt, ka tai nav nekā kopīga ar mums.

RL: Bet jautājums nav par cilvēka formu. Jautājums ir par neironiem – tiem nav nekā kopīga ar mums.

Muktananda: Neironi ir daļa no cilvēka formas.

RL: Neironi ir arī daļa no peļu smadzenēm un varžu smadzenēm. Varbūt tām tie ir tikpat sarežģīti kā cilvēkam, lai arī to savienojumi ir atšķirīgi.

Muktananda: Pelēm un vardēm tie ir ļoti atšķirīgi, jo katrai radībai piemīt sev vien raksturīga maņu sistēma. Katra radība uztver skaņas, krāsas un tā tālāk noteiktā, ļoti ierobežotā diapazonā. Tāpēc mēs, manuprāt, nevaram tiešā veidā salīdzināt peles neironus ar cilvēka neironiem. Atšķiras to kvalitāte. Arī DNS mums ir atšķirīgs, pati šūna ir atšķirīga.

RL: Labi, bet tas tikai pierāda, ka ne viss ir vienots. Šajā dīvainajā pasaulē valda milzīga dažādība.

Muktananda: Bet tā ir dažādība vienotībā. Ņemsim, piemēram, Lielā sprādziena teoriju.

RL: Nu, ja tas ko palīdz.

Muktananda: Viss nāk no viena avota. Zinātnieki saka, ka pašā sākumā bija tikai viena veida daļiņa, tādēļ ka bija ļoti karsts. Un tikai pēc tam, Visumam izplešoties, no šīs vienas radās pārējās daļiņas.

RL: Bet vai jūs nepiekristu, ka stāsts par to, ka iesākumā bija zirgs, kuru vajadzēja upurēt, ir daudz skaistāks par to, ka iesākumā bija daļiņa?

Muktananda: Šo stāstu, patiesību sakot, neesmu dzirdējis.

RL: Labi, tad nedaudz pamainīsim sarunas virzienu. Kas tā jums par zīmi uz pieres? Ko tā nozīmē?

Muktananda: To sauc par tilaku. Tā ir zīme, simbols, kas ietver daudz nozīmju un arī šakti.

RL: Spēku.

Muktananda: Jā, enerģiju un spēku.

RL: Hmm.

Muktananda: Redziet, jūs varat ņemt jebkuru simbolu, kaut vai svītrkodu vai kvadrātkodu, tie ir tikai simboli. Bet, to noskenējot, var atslēgt durvis vai izdarīt daudz ko citu. Katrs simbols ir ļoti specifisks un saistīts ar noteiktu apziņas lauku, ar noteiktu šakti lauku, ar noteiktām īpašībām, kuras, lietojot šo simbolu, jūs sevī “atslēdzat”.

RL: Ar kādām apziņas īpašībām saistīta šī tilaka?

Muktananda: Šī tilaka simbolizē Kunga kājas.

RL: Kunga kājas?

Muktananda: Jā, Kunga kājas. Mēs, vaišnavas, esam veltījušies Nārājanam kā augstākajam Kungam, kurš iemiesojas dažādās formās – kā Krišna, Rāma, Narasimha…

RL: Nārājana ir viens no Višnu vārdiem.

Muktananda: Mahāvišnu un Nārājana ir viens un tas pats.

RL: Un Džagannātham, kas attēlots aiz jums uz sienas, ir tādas pašas Kunga kājas kā jums uz pieres.

Muktananda: Džagannātha ir viena no Krišnas formām. Ir tāds brīnišķīgs stāsts par to, kā Džagannātha parādījās. Vārdu sakot, Krišnam bija daudz sievu. Ar savām astoņām galvenajām sievām viņš dzīvoja, pieņēmis vienu formu, bet, satiekoties ar pārējām sievām, viņš daudzkāršojās un dzīvoja ar katru atsevišķā pilī.

RL: Cik sievu viņam bija?

Muktananda: 16 108.

RL: Jauki. Labs skaitlis.

Muktananda: Īstenībā Krišnam bija tik daudz sievu tāpēc, ka kāds ļoti varens dēmons bija nolaupījis daudzas princeses un ieslodzījis tās savā pilī. Viņš bija tik varens, ka uzvarēt viņu bija pa spēkam tikai Kungam. Kādu dienu Kungs uzmeklēja šo dēmonu, nocirta viņam galvu un atbrīvoja princeses. Bet, tā kā dēmons bija viņas turējis kā verdzenes, neviens princis vairs negribēja viņas precēt. Un viņas gaudās Kungam: “Tu mūs atbrīvoji, bet nu mēs esam vēl lielākā postā nekā pirms tam.” Tā nu viņš bija spiests apprecēt tās visas.