Es viņas ļoti cienu, mūsu labās baktērijas

Rīgas Laiks: Pāris gadus pēc 1848. gada revolūcijas Feierbahs vienā rakstiņā apgalvoja, ka cilvēks ir tas, ko viņš ēd. Der Mensch ist, was er isst.

Anatolijs Danilāns: Cilvēks ir tas, ko Feierbahs ēd?

RL: Nē, nē. Cilvēks ir tas, ko cilvēks ēd.

Danilāns: Jā, pilnīgi pareizs apgalvojums.

RL: Es jums paskaidrošu kontekstu. Konteksts ir tāds, ka 1848. gada revolūcijas neveiksme, pēc Feierbaha domām, izrietēja no tā, ka vācu zemnieki ēda kartupeļus, nevis pupas.

Danilāns: Nē, nav taisnība.

RL: Nu, es tikai jums saku, ka…

Danilāns: Redziet, pati teiciena ideja man patīk. Varbūt Feierbahs domāja kaut ko citu, bet, ja viņš domāja, ka cilvēks pats sevi ēd…

RL: Nē, tā viņš nedomāja. Viņš domāja, ka cilvēks kļūst par to, ko viņš ēd.

Danilāns: Nē. Nav taisnība. Es varu ēst cūciņu…

RL: …bet par cūku…

Danilāns: …nekļūšu, nē. Es izglābu Latvijas cūkas savā laikā, jo bija uzskats, ka cūkgaļa ir ļoti kaitīga. Ēšana nav pirmajā vietā mūža ilguma noteikšanas ziņā, galīgi nav pirmajā vietā.

RL: Bet mūža ilgums arī nav pirmajā vietā cilvēka dzīves vērtības ziņā.

Danilāns: Kā es vienmēr rakstu: “Dzīvo ilgi un laimīgi.” Labāk abi, bet vismaz laimīgi. Vai tu nomirsi vesels, to es nevaru nodrošināt, droši vien ar gadiem kaut kādas klapatas piemetas. Bet nepīksti: “Ai, ai, ai, man jau 80 gadu.” Es priecājos, man ir urrā, urrā!

RL: Jums jau vēl nav.

Danilāns: Būs tūlīt, nosvētīsim.

RL: Un tad arī skriesiet to maratonu?

Danilāns: Jā, protams, man tikai jāpatrenējas, drusku esmu palaidies. Bet, jā, es skriešu, kāpēc lai es neskrietu?

RL: Nu, var pagurt un pakrist...

Danilāns: Es jau nejozīšu kā traks, es tādā savā lēnā tempā… Pasaules rekords maratonā nesanāks, bet es nojozīšu. Lai parādītu, ka to var darīt arī vecumdienās.

RL: Saprotu. Man gribētos jūs izvilināt uz zarnu trakta un smadzeņu attiecību jautājuma atvēršanu. Un būtu svarīgi, ka mēs saglabājam uzmanību pret to, ka domājam tagad uz vietas, nevis atstāstām...

Danilāns: Es domāju uz vietas. Jā, es tā parasti daru.

RL: Tad jūs sakāt, ka cilvēks nekļūst par to, ko viņš ēd. Ka tā ir kļūda.

Danilāns: Kategoriska kļūda. Kurš te kļuvis par pupu vai, es nezinu, par āzi. Kādas muļķības.

RL: Redziet, varbūt tā doma ir tāda, ka tās vērtības un kvalitātes, kas ir pupā, pielīp cilvēkam, kas tās ēd. Tā arī ir kļūda?

Danilāns: Kļūda.

RL: Cūkas kvalitātes nepielīp tam, kurš ēd cūku?

Danilāns: Cūkgaļā ir olbaltumvielas, taukvielas, šķiedrvielas un vitamīni iekšā, un tas ir gan pupās, gan cūkgaļā, gan teļa gaļā, gan, es nezinu, āzī arī ir. Un mūsu kuņģa-zarnu trakts ir ļoti gudrs, viņš visu sašķeļ sīkās daļiņās – aminoskābēs, ogļhidrātos, monosaharīdos, taukskābēs un glicerīnā –, un, protams, ir sāļi un to visu uzsūc. Un, vai tu to ņem no pupas vai no kā, tas nav svarīgi. Slikti, ja ēd tikai pupas, tas nav pareizi. Pamata likums ir daudzpusīgs uzturs.

RL: Skaidrs, bet kas ir tie šķēlēji? Jūs sakāt, ka zarnu trakts ar to nodarbojas. Tur taču dzīvo miljardiem sīkbūtņu.

Danilāns: Ziniet, tur darbojas enzīmi, kas visu skalda: pupas, gaļu, āzi vai, es nezinu, kaulus arī šķeļ. Līdz galam varbūt nevar, bet daudz ko var. Bet mūsos ir apmēram 3,5 kilogrami baktēriju.

RL: Tā...

Danilāns: Es viņas ļoti cienu, tās mūsu labās baktērijas. Viņas ēd to, ko es nevaru sagremot. Viņas neaiztiek to, ko es ēdu, taukvielas, ogļhidrātus, nē, viņas ēd necietes polisaharīdus – stulbs nosaukums, “necietes” – un ražo tādas vielas, kuras mums ir ļoti vajadzīgas. Es citādi nekādi viņas nevaru dabūt. Tās ir trīs taukskābes: etiķskābe, sviestskābe un propionskābe.

RL: Un, ja baktērijas tās nesaražotu, tad jūs pie viņām netiktu?

Danilāns: Nē, nu kur tad! Ja etiķi dzersi, apdedzināsies.

RL: Sakiet, vai jūsu garajā mūžā izpratne par baktēriju lomu ēdiena pārstrādē nav mainījusies?

Danilāns: Ir mainījusies. Es jums pateikšu: 40% enerģijas mums dod baktēriju ražotās šīs te trīs stulbās sviestskābe, etiķskābe, propionskābe. Nevis olbaltumi, nevis ogļhidrāti, nevis tauki, bet 40% enerģijas mēs saņemam no šitām īso ķēžu taukskābēm.

RL: Sapratu. Bet iezīmējiet man, kā jūsu mūža laikā ir mainījusies izpratne par baktēriju lomu ēdiena pārstrādē.

Danilāns: Ir mainījusies tādā ziņā, ka tam pievērsa maz uzmanības. Zināja jau sen, ka tur ir baktērijas, bet runāja: nu, ja viņas tur ir, lai dzīvo. Tad izrādījās, ka arī āda mums ir pilna ar baktērijām. Starp citu, ja gribat vairāk slimot un agrāk nomirt, vajag ļoti kārtīgi mazgāties vairākas reizes dienā ar ziepēm. Vairākas reizes dienā, un notirināsi kājas agrāk nekā tad, ja ne tik traki mazgāsies. Bet zarnās, traktā arī viņas ir. Un tad sāka domāt: paga, bet tās baktērijas laikam mums arī kaut ko labu dara. Un tad zinātniskie pētījumi nonāca pie īso ķēžu taukskābēm.